Vairāk nekā simts gadu ilgušajā evolūcijas periodā automobilis no pavisam primitīviem motorizētiem ratiem padarīts par tehnoloģiski sarežģītu ierīci.
Vēl 19. gadsimta astoņdesmitajos gados divi vācieši Karls Bencs un Gotfrīds Daimlers neatkarīgi viens no otra paralēli strādāja pie iekšdedzes benzīnmotora izgatavošanas. Un izgatavoja. 1885. gadā K. Bencs uzbūvēja mototrīsriteni – pasaulē pirmo braucamrīku, kuru pārvietoja viencilindrīgs benzīna dzinējs. Primārais motora uzdevums bija aizstāt ratos zirgu. Mehāniskajam vilkmes spēkam nebija nepieciešama pieskatīšana, cilvēciska mīlestība, un, kas ne mazāk svarīgi, tas aiz sevis neatstāja zirgābolu čupas. Sākotnēji ļaudis tikai smējās par ļodzīgajiem benzīna ratiem, taču tehnikas progress visai drīz pierādīja to dzīvotspēju.
Automobilis skrien ātrāk nekā zirgs
Tikai pēc vairākiem gadiem automobilizācija sasniedza arī Amerikas krastus. 1893. gadā brāļi Čārlzs un Frenks Djurī izprojektēja un uzbūvēja pirmo jaunās pasaules automobili. Tas svēra aptuveni 800 mārciņu (aptuveni 360 kilogramu) un spēja sasniegt tikai 10 kilometrus stundā. Toties jau 1896. gadu var uzskatīt par Amerikas autobūves īsto dzimšanas dienu, jo firma Dureya izgatavoja pirmo 13 automobiļu sēriju un sāka spēkratu tirdzniecību.
Motora agrīnās attīstības periodā pirmais uzdevums bija palielināt izturību, lai tas nenoguris varētu vilkt ekipāžu simts un pat vairākus simtus kilometru, bet jau nākamais – palielināt ātrumu. Un pavisam drīz neparastās motorizētās ekipāžas spēja apdzīt pat četrjūga vilktus vieglos pasta ratus. 1903. gadā automobilis sasniedza toreiz prātam grūti aptveramo 110 kilometru ātruma robežu stundā. …