Ja varētu salikt rindā citu pie cita visus pasaules vieglos automobiļus, iegūtās virtenes garums būtu aptuveni vienāds ar attālumu no Zemes līdz Mēnesim. Turklāt ik sekundi tiek izgatavots jauns automobilis. Vairums no tiem ir ģimenes automobiļi braucieniem uz darbu, veikalu vai pie draugiem. Bet ir arī specializēti automobiļi — sporta, policijas, sanitārie automobiļi. Benzīnmotori vai dīzeļmotori dzen mūsdienu automobiļus gluži tāpat kā to priekštečus 19. gadsimtā. Taču paši automobiļi stipri atšķiras pat no tiem, kas izgatavoti pirms 30 gadiem. Jaunākajiem automobiļiem ir plūdlīnijas forma, kas samazina gaisa pretestību. Spēcīgas bremzes ļauj automobili ātri apstādināt. Elektroniska motora vadības sistēma nodrošina minimālu degvielas patēriņu.
1986. gada 29. janvārī pasaule svinēja nozīmīgu jubileju – automobiļa simto dzimšanas dienu. Tieši pirms simts gadiem Manheimas inženieris Karls Bencs (1844-1929), lokomotīves vadītāja dēls no Švarcvaldes, saņēma patentu par savu izgudrojumu -pašgājēju transportlīdzekli ar iekšdedzes motoru. Uzņēmīgais censonis Bencs pat nenojauta, ka šis patents vēlāk kļūs par automobiļa dzimšanas apliecību. Un vēl jo mazāk viņš spēja iedomāties, ka tas kļūs par pamatu milzīgai rūpniecības nozarei, kas visā pasaulē ražos miljardiem automobiļu.
Kā izskatījās Kārla Benca "patentētie motorrati"? Motorrati nemaz nelīdzinājās mūsdienu automobilim, tie drīzāk izskatījās pēc droškas, no kuras izjūgts zirgs. Uz pakaļējās ass bija nostiprināti divi šauri riteņi ar stiepļu spieķiem. …
