3. Secinājumi
Pirmais un galvenais paņēmiens darbā ir radīt adekvāti organizētu vidi, respektējot bērna individualitāti, intereses un stereotipiskumu. Uzskatu, ka šajā Pirmsskolas izglītības iestādē netiek organizēts optimāls pedagoģiskais process. Netiek respektēta bērna personība, bērna vēlmes. Grupas personāls nav gatavs strādāt ar bērniem - ar speciālajām vajadzībām. Uz bērna mātes jautājumiem, lūgumu pēc palīdzības, viņa katru reizi saņem pārmetumus par bērna uzvedību, nevēlēšanos darboties, slikto uzvedību utt. Dāvidam būtu nepieciešami paskaidrojumi par dienas plānojumu, lai saņemtu atbildes un sekojošiem jautājumiem:
1. Ko es tagad darīšu?
2. Kur man jādodas?
3. Cik daudz man jādara?
4. Cik ilgi tas man jādara?
5. Ko es darīšu pēc tam?
Administrācijai ir jānodrošina, lai iestādē strādātu logopēds un speciālais pedagogs. Dāvidam nav vajadzīgs asistents, jo viņš ir apdāvināts bērns [viņam nav garīgās attīstības traucējumi], kurš ir apjucis vidē, kurā neviens viņu nesaprot un necenšas radīt vidi, jo personālam nav zināšanu šajā jomā un nav arī motivācija.
Pedagogu kļūdas:
• Visu laiku vecākiem tiek atgādināts, ka viņu bērns ir savādāks nekā citi (vai tad vecāki paši to nezina?)
• Iesaista citus vecākus bērna uzvedības apspriešanā
• Neizjūt empātiju ne pret bērnu, ne vecākiem, nevēlas iedziļināties, kā strādāt, kā uzlabot bērna komunikāciju, saskarsmes kvalitāti
…