Austrumu filozofija nozīmē Indijas, Ķīnas Tuvo un Vidējo Austrumu ne tik daudz šo zemju relatīvo ģeogrāfisko korelativitāti, cik vēsturisko apstākļu ietekmē izveidojušos dažādu tautu orientācijas savdabību. Indijas, Ķīnas, Japānas ētisko un filozofisko sistēmu daudzveidība un atšķirīgums, tāpat to vēsturiskais nemainīgums pierāda šo jēdzienu vispārinājumu nosacītību. Tas, ka Rietumos periodiski rodas interese par dažādām Austrumu filozofiski ētiskajām skolām, liecina ne tikai par šo sistēmu nozīmīgumu, bet arī par krīzi, pretrunām un trūkumiem pašā Rietumu kultūrā. Izplatītākās asociācija, kas rodas sakarā ar Austrumu ētiku, ir priekšstati par Austrumu tautu pārmērīgo jūtīgumu un ne mazāk izplatītais priekšstats par to, ka Austrumos valda tendence līdz pat fanātismam nomākt vēlēšanās un jūtas. Izplatītais uzskats par Austrumu cilvēkam nevērīgo attieksmi pret dzīvi pastāv līdzās ne mazāk pazīstamajam žēlsirdības principam-nedarīt ļaunu nekam dzīvam(ahisma). Tādēļ ir ļoti svarīgi konkretizēt un precizēt zināšanas par Budismu, Dzenbudismu, Jogu, Islamu, Sūfismu, Laodzi, Tagori, Vivekānandu.
Galvenās Austrumu filozofijas iezīmes ir tās, ka filozofiskā doma ir balstīta izteikti ...…