4. Secinājumi un priekšlikumi.
Latvijas un Austrijas ekonomika un nodokļu sistēmas ir ļoti dažādas, atšķiras gan ekonomiskie rādītāji, gan nodokļu veidi un to piemērošana.
Manuprāt nav jēgas Latvijā kaut ko mainīt, lai Latvijas nodokļu sistēma līdzinātos Austrijas nodokļus sistēmai, jo ir daudz dažādi citi nodokļus ietekmējošie faktori, kurus mēs nevaram mainīt. Katrai valstij ir jāizstrādā savs plāns kā sasniegt vēlamo rezultātu un katrai valstij ir jārēķinās ar saviem resursiem un iespējām.
Ļoti svarīga nozīme ir valsts nodokļu sistēmas stabilitātei, jo nodokļi sastāda ļoti būtisku summu valsts budžetā no kā savukārt ir atkarīgs iedzīvotāju dzīves līmenis. Nodokļu sistēma jāveido tā, lai viss būtu līdzsvarā – katrai fiziskai vai juridiskai personai jāmaksā atbilstoši nodokļi, bet to likmes un daudzums jānosaka arī atbilstoši personas ienākumu līmenim.
Nodokļu sistēma tiek veidota ļoti ilgā laika posmā, jo pēkšņi nevar ieviest pavisam citādu nodokļu sistēmu kādā valstī, ja pārējās ekonomiskās jomas mainās ar lēnu tempu.
Līdzīgi kā Austrija 2005.gadā veica nodokļu sistēmas reformu, arī Latvijai ir jāveic būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, tās zināmā mērā notiek jau šobrīd, tomēr ne vienmēr pareizajā virzienā.
Austrija ir attīstīta dažādās rūpniecības nozarēs, kā arī izmanto savus dabas resursus, taču Latvijā vairāk tiek slēgtas rūpnīcas un apturēta ražošana, nekā tas viss tiek uzsākts un veidots no jauna. Nav pareizi savā valstī, piemēram, likvidēt cukura fabriku, lai pēc tam cukuru iegādātos no citām valstīm.
Latvijai ar Austriju ir noslēgta konvencija , kuras mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas aplikšanas. Šādas konvencijas būtu vēlams noslēgt arī ar citām valstīm, ar kurām šādu konvenciju nav, piemēram, ar Krieviju un citām valstīm. Konvenciju slēgšana veicina uzņēmējdarbības veidošanu un sadarbību ar citām valstīm, jo konvencijas tiek slēgtas uz vairākiem gadiem un tās atvieglo nodokļu maksāšanu.
…
