Austrijā viss šķiet īpašs – nekur citur pasaulē tā nesmaržo Vīnes kafija kā vien pašā Vīnē, arī valša skaņas nekur nešķiet tik romantiskas kā Austrijā, un Austrijas Alpi var lepoties ar īpaši romantisku gaisotni. Tie atklājas visā savā krāšņumā aiz Zalcburgas, iestiepjoties Tirolē. Šeit Alpu jau tā iespaidīgās kalnu ainavas papildina itin viss – mazas pilsētiņas, kalnu ciematiņi, ūdenskritumi un vientuļas pilis.
Austrija atrodas pašā Eiropas centrā. Tā ir Viduseiropas valsts- iekškontinentāla pārsvarā, kalnu zeme Donavas baseinā. Austrija ir galvenokārt kalnaina zeme, ko no visām pusēm apņem citas valstis. Ziemeļos valsts robežojas ar Čehiju, ZA ar Slovākiju, austrumos ar Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju, Itāliju un Šveici, rietumos ar Lihtenšteinu, Šveici un Vāciju. To veido deviņas federālas zemes : Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne un Zalcburgas zeme. Austrija aizņem 83 845 km2 , un tajā dzīvo 8,03 miljoni iedzīvotāju. Austrija ir pievilcīga ar savu dabu un kalniem. Populārs ir Agārijs- dabas parks, kurā ir Svētais,Raganu,Šņabja,Indes un Kosmētikas dārzi. Darhšteinas kalni – unikāli kaļķakmens kalni,bagāti ar alām,ezeriem, šeit atrodas Darhšteinas milzu ledus alas un Mamutu alas.
Viduslaikos Austrija bija viena no daudzajām Svētājā Romas impērijā ietilpstošajām hercogistēm, bet Hābsburgu valdīšanas 600 gados tā kļuva par vienu no pasaules spēcīgākajām valstīm,kurai bija liela ietekme Eiropas likteņa veidošanā. Līdz ar Pirmā pasaules kara beigām beidza pastāvēt arī Austroungārijas impērija. Kopš Otrā pasaules kara beigām Austrija ir kļuvusi par Eiropas demokrātijas paraugu.
Austrijas teritorija piekļaujas Bohēmijas – Morāvijas apgabalam un Ungārijas līdzenumiem, un tik izdevīgu ģeogrāfisko apstākļu dēļ jau kopš 7.gs.p.m.ē šajā apgabalā ik pa laikam iebruka un apmetās uz dzīvi kareivīgās skitu, ķeltu un ģermāņu ciltis.…
