Austrijas iedzīvotāju skaits uz 2005. gada jūliju tiek vērtēts ar 8,185 milj. Iedzīvotāju skaita pieaugums 2005. gadā tiek prognozēts 0,11%. Dzimstības koeficients ir 8,8 uz 1000 iedzīvotājiem, mirstība- 9,7 (2005). Migrācijas saldo 1,97 uz 1000 iedzīvotājiem (2005).
Vidēji 1 sievietei fertilajā vecumā ir 1,36 bērni (2005. gada prognoze). Vidējais dzīves ilgums vīriešiem- 78,9 gadi, sievietēm- 82,0 gadi (2005. gada prognoze). Iedzīvotāju vecumstruktūra ir šāda: 1) līdz 14 gadiem- 15,6%, 2) no 14 līdz 64 gadiem- 67,8%, 3) vecāki par 64 gadiem- 16,6%.
(http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/au.html#People)
No 1900. līdz 1991. gadam Austrijas iedzīvotāju skaits pieauga no 6,004,000 līdz 7,795,800. Lielais abos pasaules karos bojā gājušo skaits, dzimušo skaita samazinājums to laikā, kā arī Lielās depresijas sekas stipri ietekmēja Austrijas iedzīvotāju skaita dinamiku.
Pirmā pasaules kara laikā tika nogalināti 190 tk cilvēku. Kara un pēc kara laika grūtību izraisītās augstās civiliedzīvotāju mirstības kā arī ārkārtīgi zemā dzimstība šajā laikā izraisīja iedzīvotāju skaita samazināšanos par 100 tk cilvēku laika posmā starp 1910. un 1923 gada tautskaitēm. Vāciski runājošo austriešu un ebreju migrācija no bijušajām Austroungārijas provincēm uz Austrijas republiku un emigrācija no Austrijas pēckara gados kompensēja viena otru. Ekonomiskās un politiskās krīzes 1930. gados izraisīja 72 tk austriešu emigrāciju ārpus Eiropas.
Pēc Austrijas anektēšanas nacistiskajā Vācijā 1938. gada martā, aptuveni 130 tk austriešu (lielāko tiesu ebreju izcelsmes) emigrēja no Austrijas. Vairāk nekā 65 tk Austrijas ebreju gāja bojā Trešā Reiha koncentrācijas nometnēs un cietumos, tāds pats liktenis piemeklēja arī 35 tk ne-ebreju izcelsmes austriešu. Tiek vērtēts, ka Otrā pasaules kara laikā kaujās gājuši bojā ap 250 tk austriešu; savukārt bombardēšanu laikā gājuši bojā 25 tk civiliedzīvotāju. Daļu šo zaudējumu kompensēja Nacistu demogrāfiskā politika, kas vācu rases uzplaukuma labā veicināja dzimstību un lielas ģimenes.
Pēc kara Austrija kļuva par mājām etniskajiem vāciešiem, kas emigrēja vai tika izdzīti no Čehoslovākijas, Rumānijas un Dienvidslāvijas. Arī citi bēgļi un „pārvietotās personas”, kas tika padzītas vai emigrēja no Austrumeiropas valstīm nonāca Austrijā. Laikā no 1945. līdz 1950. gadam Austrijā apmetās un kļuva par pilsoņiem apmēram 400 tk imigrantu- etnisko vāciešu un nevācu izcelsmes cilvēku.…
