Kursa darbā tiek izpētīts Austrālijas tirgus. Valsts ir pilnīgi pretēja Latvijai klimata, ģeogrāfiskā stāvokļa ziņā.
Materiāli ir apkopoti un tie ir meklēti grāmatās, bibliotēkās, vēstniecībā un viss apkopots kopā. No visas pieejamās informācijas izmantoti jaunākie un svarīgākie dati.
Galvenās grūtības:
nepietiekama informācija par Austrāliju, jo tuvākā vēstniecība ir Kopenhāgenā;
novecojuši dati par valstīm;
nepilnīga informācija.
17.gs. 20. – 30. gados holandiešu jūrasbraucēji apbrauca lielāko daļu R Austrāliju un D Austrāliju. 1770. gadā angļu jūrasbraucējs Dž. Kuks atklāja un pasludināja A krastu visā 3000 km garumā par Lielbritānijas īpašumu. Pēc Z Amerikas koloniju zaudēšanas 1776. gadā angļi nodibināja Ausrālijā katorgas koloniju. 19.gs sākumā Austrālijā attīstījās aitkopība. 19.gs. 30.gados tika veicināta brīvā imigrācija. Radās jaunas kolonijas: Tasmānija(1825), Rietumaustrālija(1829), Dienvidaustrālija(1836), Viktorija(1851).
19.gs. 2.pusē zelta drudža laikā Austrālijā iedzīvotāju skaits pieauga dandrīz trīskārt, attīstījās ekonomika, veidojās strādnieku šķira. No 1885.gada pašpārvaldi ieguva Jaundienvidvelsa, Viktorija, Dienvidaustrālija, Tasmānija, no Jaundienvidvelsas atdalījās Kvīslenda.
Austrālija kļuva par vienu no lielākajām pasaules valstīm un drīz par koloniju valsi.
Austrālijai ar latviju nav senu vēsturisku konfliktu, kas varētu ietekmēt savstarpēju sadarbību tirdzniecības jautājumos.…