Austrālija ir zemeslodes vismazākais, viszemākais, vissausākais kontinents. Tajā nav darbīgu vulkānu un mūsdienu apledojuma. Austrālija ir ļoti savdabīgs kontinents arī augu un dzīvnieku ziņā. Gandrīz 75% augu un dzīvnieku nav sastopami nekur citur. Kopā ar Austrāliju parasti tiek raksturota arī Okeānija- Klusā okeāna salas un salu grupas (arhipelāgi).
Austrālija ir dienvidpuslodes kontinents, ko gandrīz pa vidu šķērso dienvidu tropu loks. Kontinentu apskalo Indijas un Klusais okeāns un to jūras. Austrālijas krasti ir visai maz izroboti. Lielākie līči ir Karpentārija līcis un Lielais Austrālijas līcis. Tālu okeānā iestiepjas Keipjorkas pussala. Lielākā sala Austrālijas piekrastē ir Tasmanijas sala, bet tālāk- Jaungvinejas sala un Jaunzēlandes salas.
Gar Austrālijas ziemeļaustrumu piekrasti stiepjas Lielais Barjerrifs. Tas ir pasaulē lielākais koraļļu veidojums un sastāv no 2500 mazākiem rifiem. Lielā Barjerrifa garums pārsniedz 2000km
Austrālijas klimats
Kontinents atrodas galvenokārt tropu un subtropu joslā, tāpēc Austrālijā pārsvarā ir karsts, sauss klimats ar lielām gada un diennakts temperatūras svārstībām. Jūlija vidējā temperatūra ir 9C Melburnā dienvidaustrumos un 25C Darvinā ziemeļos .Janvāra vidējā temperatūra Melburnā ir 20C un 30C Darvinā. Vasarās temperatūra bieži sasniedz 38C vai vairāk gandrīz katrā kontinenta apgabalā un var pārsniegt 46C iekšējos apgabalos.
Austrālijas kontinentā nokrišņu daudzums ir nepietiekams. Tikai 1/3 no kontinenta nokrišņus saņem pietiekamā vai lielā daudzumā. Sausumi un plūdi notiek neregulāri, bet tomēr bieži, un tie aptver plašus apgabalus. Nokrišņu daudzums var ietekmēt iekšzemes kuģošanu. Gan sausuma, gan mitruma periodā iekšzemes kuģošana praktiski nav iespējam. Sausuma periodā upes un ezeri ir sausi, bet lietus periodā ūdens daudzums ir svārstīgs un nepietiekams.…
