Austrālija ir vismazākais, vislīdzenākais, viszemākais un vissausākais no zemeslodes kontinentiem. Tā atrodas D- puslodē. To gandrīz pa vidu šķērso D- tropu loks. Austrāliju apskalo Klusais, Indijas okeāni un to jūras. Garumā, gar Austrālijas Z-A piekrasti stiepjas Lielais Barjerifs. Tas ir lielākais koraļļu veidojums pasaulē. Austrālijas piekrastei vistuvāk ir Tasmānijas sala, tālāk ir Jaungvinejas un Jaunzēlandes salas. Augstākie kalni ir Lielā Ūdensšķirtnes grēda, kas atrodas A- daļā. Tad vēl augstākā grēda, ko sauc par Austrālijas Alpiem. Augstākā virsotne ir Kostjuško kalns. Šie abi atrodas D- daļā. Austrālijas vidienē atrodas Eiersa klints. Lielākā zemiene ir Lielais Artēziskais baseins. Ir daudz derīgo izrakteņu- varš, svins, dzelzs, urāna rūda, zelts. Ir naftas atradnes. Austrālija atrodas 3 klimatiskajās joslās- subekvatoriālā, tropu, subtropu. Pārsvarā valdošie vēji ir pasāti. Subekvatoriālā joslā nokrišņi pārsvarā ir vasarā. Ir arī tā, ka visu gadu ir liels sausums. Pēc šī gada var sekot gadi, kad stipri līst un izceļas plūdi. Tropu joslā- kontinenta vidienē un R- daļā, plešas tuksneši. Vasarā gaisa temperatūra ir ~ +30 °C, ziemā~ +10 °C. Subtropu josla- D- daļā. Gaisa temperatūra vasarā~ +22 °C, ziemā~ +10 °C. Ik pa 10- 15. g. Austrāliju piemeklē lielas sausums. Tad izceļas lieli ugunsgrēki. Sausas upju gultnes sauc par krīkiem. Lielākā upe ir Mareja un tās lielākā pieteka ir Dārlinga. Lielākais ezers ir Eira ezers.…
