Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:575849
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
  IESKATS AUŠANAS VĒSTURĒ    4
  AUDUMA AUŠANA    5
  AUDUMU PINUMI    6
  PRIEVĪŠU UN JOSTU AUŠANA    8
  DARBA RĪKI    8
  AUŠANAS MATERIĀLI    9
  DARBA SECĪBA    10
  AUDENES    11
  SVĪTRAINĀS AUDENES    11
  ZIEDAINES    12
  RAKSTAINĀS JOSTAS    12
  AULEJAS TIPA JOSTAS    13
  CELAINES    14
  LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS PAR AUŠANU    15
  LATVIEŠU SAKĀMVĀRDI UN MĪKLAS PAR AUŠANU    16
  LITERATŪRAS SARAKSTS    17
Darba fragmentsAizvērt

Skaists apģērbs, sega vai aizkari ir radies garā darba procesā. Kā visa sākumu varētu uzskatīt diegus vai dzijas no kā izstrādājums ir izgatavots. Bet ar šiem materiāliem var strādāt dažādi – siet, mezglot, adīt, tamborēt un, protams, aust.
Nedaudz ielūkojoties aušanas procesos, secinām, ka tas ir iespēju pilns. Varam variēt ar pamatmateriāliem, pinuma veidiem, krāsām un kompozīcijām.
Visnozīmīgākā, manuprāt, ir auduma aušana, jo pamatā apģērbu šūšanai un ražošanai ir nepieciešami austie audumi, bet tos mūsdienās pārsvarā ražo rūpnieciski. Tādēļ, ar to aušanu iepazīsimies pavisam nedaudz. Vairāk aplūkosim mājas apstākļos lietojamos darba rīkus, materiālus un darba secību.
Par cik aušana ir viena no vecākajām tautas mākslas nozarēm, tad tās daudzveidība un attīstība ieņem nozīmīgu vietu tautas lietišķajā mākslā. Apbrīnas vērti darbi – sienas un grīdas segas, dvieļi, aizkari - joprojām top neskaitāmos lietišķās mākslas pulciņos, kā arī Tautas lietišķās mākslas studijās. Kā vienkāršākie austie izstrādājumi ir prievītes, austas grāmatzīmes un jostas, kas ir pa spēkam arī iesācējiem vai skolniekiem.
Jau sirmā senatnē cilvēki mācēja izgatavot audumu. Arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas apmēram 7000 gadu vecas ēģiptiešu mūmijas ar austiem linu gurnautiem.
Vērtīgas ziņas par audumiem un to izgatavošanu Latvijas teritorijā sniedz arheoloģija (4. – 13. gs. audumi), kā arī folklora, mitoloģija. Šie vēstures avoti un daudzu paaudžu glabātie etnogrāfiskie tērpi un sadzīves audumi palīdz izprast arī mūsu senās apģērbu un citu šuvekļu darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas.
Pirmās aužamās stelles izgatavoja apmēram 5. – 6. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Mehāniskās aužamās stelles izgudroja 18. gs. Anglijā (E. Kārtraits).
Latvijā līdz 12. gadsimtam auda vertikālajos jeb rāmju aužamos stāvos. Tos vēlāk nomainīja horizontālie aužamie stāvi. Kurzemes hercogistē lietoja aužamos stāvus, kuros varēja ievietot 28 nīškārtas. Lauku audēji, mainot detaļas (nītis, paminas, šķietus, velku veltņus), stelles izmantoja dažādu audumu aušanai. [1.]…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties