-
Aušana
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
IESKATS AUŠANAS VĒSTURĒ | 4 | |
AUDUMA AUŠANA | 5 | |
AUDUMU PINUMI | 6 | |
PRIEVĪŠU UN JOSTU AUŠANA | 8 | |
DARBA RĪKI | 8 | |
AUŠANAS MATERIĀLI | 9 | |
DARBA SECĪBA | 10 | |
AUDENES | 11 | |
SVĪTRAINĀS AUDENES | 11 | |
ZIEDAINES | 12 | |
RAKSTAINĀS JOSTAS | 12 | |
AULEJAS TIPA JOSTAS | 13 | |
CELAINES | 14 | |
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS PAR AUŠANU | 15 | |
LATVIEŠU SAKĀMVĀRDI UN MĪKLAS PAR AUŠANU | 16 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 17 |
Skaists apģērbs, sega vai aizkari ir radies garā darba procesā. Kā visa sākumu varētu uzskatīt diegus vai dzijas no kā izstrādājums ir izgatavots. Bet ar šiem materiāliem var strādāt dažādi – siet, mezglot, adīt, tamborēt un, protams, aust.
Nedaudz ielūkojoties aušanas procesos, secinām, ka tas ir iespēju pilns. Varam variēt ar pamatmateriāliem, pinuma veidiem, krāsām un kompozīcijām.
Visnozīmīgākā, manuprāt, ir auduma aušana, jo pamatā apģērbu šūšanai un ražošanai ir nepieciešami austie audumi, bet tos mūsdienās pārsvarā ražo rūpnieciski. Tādēļ, ar to aušanu iepazīsimies pavisam nedaudz. Vairāk aplūkosim mājas apstākļos lietojamos darba rīkus, materiālus un darba secību.
Par cik aušana ir viena no vecākajām tautas mākslas nozarēm, tad tās daudzveidība un attīstība ieņem nozīmīgu vietu tautas lietišķajā mākslā. Apbrīnas vērti darbi – sienas un grīdas segas, dvieļi, aizkari - joprojām top neskaitāmos lietišķās mākslas pulciņos, kā arī Tautas lietišķās mākslas studijās. Kā vienkāršākie austie izstrādājumi ir prievītes, austas grāmatzīmes un jostas, kas ir pa spēkam arī iesācējiem vai skolniekiem.
Jau sirmā senatnē cilvēki mācēja izgatavot audumu. Arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas apmēram 7000 gadu vecas ēģiptiešu mūmijas ar austiem linu gurnautiem.
Vērtīgas ziņas par audumiem un to izgatavošanu Latvijas teritorijā sniedz arheoloģija (4. – 13. gs. audumi), kā arī folklora, mitoloģija. Šie vēstures avoti un daudzu paaudžu glabātie etnogrāfiskie tērpi un sadzīves audumi palīdz izprast arī mūsu senās apģērbu un citu šuvekļu darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas.
Pirmās aužamās stelles izgatavoja apmēram 5. – 6. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Mehāniskās aužamās stelles izgudroja 18. gs. Anglijā (E. Kārtraits).
Latvijā līdz 12. gadsimtam auda vertikālajos jeb rāmju aužamos stāvos. Tos vēlāk nomainīja horizontālie aužamie stāvi. Kurzemes hercogistē lietoja aužamos stāvus, kuros varēja ievietot 28 nīškārtas. Lauku audēji, mainot detaļas (nītis, paminas, šķietus, velku veltņus), stelles izmantoja dažādu audumu aušanai. [1.]…
Neliels ieskats aušanas vēsturē, audumu, jostu un prievīsu aušanā. Audumu pamatpinumi. Jostu un prievīšu aušanas darba rīki, materiāli, darba process. Apskatīti daži jostu veidi. Pielikumā attēlos-senās stelles.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Viduslaiki
Referāts vidusskolai11
-
Bizantijas impērija
Referāts vidusskolai3
-
Ogre
Referāts vidusskolai10
-
Bizantijas arhitektūra un māksla
Referāts vidusskolai17
Novērtēts! -
Antīkā kultūra
Referāts vidusskolai26
Novērtēts!