Secinājumi
Kopumā var secināt, ka Auksto karu veicināja kopējie notikumi pēc Otrā pasaules kara un nav vainojama viena konkrēta persona. Henrija Kisindžera pieejamajos vēstures avotos tiek uzskatīts, ka aukstā kara sākums ir saistāms ar ASV prezidenta Trūmena piekopto politiku. Skaidrs ir arī tas, ka mūsdienās Krievija nav mainījusies kā valsts un tajā ir saglabājies Padomju Savienības kodols, kas ierobežo tās domāšanu, jo lielākā daļa no tās valsts vadītājiem joprojām dzīvo pagātnē un lepojas ar pagātnē sasniegto. Liela daļa valstu cenšas norobežoties no Krievijas un nevēlas veikt sadarbību ar šo valsti. Manuprāt, Krievijas iedzīvotāji cieš no ļoti smagas propagandas un tā ir ietekmējusi arī viedokļu maiņas Krievijas pierobežu valstīs. ASV kā lielvalsts necenšas baidīt Krieviju, bet vēlas ar to sadarboties, savukārt Krievija turpina apvainot visās nelaimēs ASV.
Kā darba mērķis tika izvirzīts saprast un noskaidrot kādi ir Aukstā kara cēloņi, norise un sekas. Darb mērķis tika izpildīts, jo tika noskaidrotas konkrēti cēloņi, kas radīja Aukstā kara sākumu, kā arī tika noskaidrota Aukstā kara norise un tā sekas. Kā darba hipotēze tika izvirzīta, ka Aukstā kara notikumi tiek īstenoti arī mūsdienās un notiek netiešs Aukstais karš starp lielvalstīm. Hipotēze piepildījās pilnībā, jo mūsdienās ir novērojama dažāda politisko procesu norise, kas atgādina par Auksto karu.
Lai izzinātu Aukstā kara un saistību ar mūsdienām ir izvirzīti sekojoši uzdevumi, noskaidrot Aukstā kara cēloņus, noskaidrot kāda bija Aukstā kara norise un noskaidrot, aukstā kara sekas, kā arī salīdzināt aukstā kara notikumus ar līdzīgiem procesiem mūsdienās. Visi šie uzdevumi tika izpildīti un tika aprakstīti referāta gaitā.
…