Pēc Otrā pasaules kara Staļins bija īstenojis iecerēto – Vācija bija sagrauta un visā Austrumeiropā bija iegājis PSRS karaspēks, kurš turklāt plaši izmantoja rietumu valstu piegādāto bruņojumu. Nu Staļins varēja atteikties no Atlantiskās hartas principiem un ieviest Austrumeiropā komunistisko iekārtu. Šādam notikumu pavērsienam rietumu valstis pretojās, tāpēc sākās rietumu valstu un PSRS sāncensības laikmets, kas ieguvis nosaukumu Aukstais karš. Šis laikmets ilga līdz pat PSRS sabrukumam 1991. gadā.
PSRS un ASV attiecības.
Aukstā kara laikā rietumu valstu un PSRS attiecības bija mainīgas. Laiku pa laikām – pasliktinājās. Bija arī brīži, kad pasaule nonāca tuvu nākamajam pasaules karam. 1953. gadā nomira Staļins. Taču arī viņa pēcteči Ņikita Hruščovs (bija pie varas no 1953. līdz 1964. gadam) un Leonīds Brežņevs (1964-1982) turpināja komunisma izplatīšanu pasaulē. Aukstais karš noslēdzās tikai ar PSRS sabrukumu.
ANO rašanās. Jau kara gados bija skaidrs, ka, neskatoties uz Tautu Savienības neveiksmēm, pasaulei ir vajadzīga starptautiska organizācija, kura spētu regulēt attiecības starp valstīm, tādēļ 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko 50 valstu pārstāvji dibināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO). Šoreiz ASV kļuva par aktīvu tās dalībvalsti. Zīmīgi, ka jaunās organizācijas galvenā mītne tika uzbūvēta Ņujorkā. Jaunums bija arī tas, ka ANO tika izveidoti bruņotie spēki. Tos veidoja dalībvalstu karavīri, un tos bija iespējams nosūtit uz zemēm, kur notika militāri konflikti. ANO pieņēma dažādus nozīmīgus likumus, to skaitā arī Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju. Tā noteica būtiskākās jebkura indivīda tiesības – cilvēktiesības.
Auksta kara sākums. 1946. gada februārī Staļins atklāti paziņoja, ka starp rietumu valstīm un komunistu valstīm ir gaidāms karš. Savukārt V. Čerčils 1946. gada martā, runājot Fultonas koledžā ASV, apsūdzēja Staļinu Austrumeiropas iekarošanā. Abu dialogam pievienojās arī ASV prezidents H. Trumens. 1947. gadā viņš izstrādāja Trumena mācību jeb doktorīnu, kura bija vērsta pret komunistiem. Šādos apstākļos ļoti nedrošas jutās demokrātiskās Eiropas valstis. …