Ievads
Visos laikos domājošie ļaudis ir mēģinājuši izprast cilvēces gaitu un tautu likteņus, ir pētījuši savas tautas vēsturi, jo, tikai izzinot to, interesējoties par sava novada attīstību, var apjaust nepieciešamību pēc kultūrvēsturiskā materiāla saglabāšanas nākamajām paaudzēm.
Latgales ainavas neatņemama sastāvdaļa ir tās kultūrvēsturiskais mantojums – dievnami. To torņi spoguļojas zilajos ezeros, bet savās sienās tie glabā vēsturiskas liecības. Garīgo terminu skaidrojošajā vārdnīcā var lasīt, ka jēdzienu baznīca definē kā vienas konfesijas ticīgo organizāciju ar noteiktu struktūru un ēku, kur notiek dievkalpojumi.1
Reliģijām ir nozīmīga loma sabiedrības dzīvē visās pasaules daļās. Viena no lielākajām pasaules reliģijām ir kristietība. Mūsdienās pasaulē dzīvo gandrīz 2 miljardi kristiešu, kuri pieder kādai kristietības konfesijai (kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu)2 - katolicisma, protestantisma, pareizticīgo baznīcas. Katru konfesiju raksturo savi rituāli un atšķirīgs kristīgās doktrīnas elementu skaidrojums, tomēr tās visas vieno kopīgas kristīgās ticības pamatnostādnes.3
Latgale ir katolicisma novads. Pētot interneta resursus, var atrast informāciju, ka Latvijā Romas katoļu baznīca (vissenākā kristīgā baznīca)4 iedalās diecēzēs (baznīcas administratīvi teritoriālā vienība)5 : Liepājas diecēze, Rīgas arhidiecēze, Jelgavas diecēze un Rēzeknes-Aglonas diecēze. Balvu rajons atrodas Rēzeknes – Aglonas diecēzē. Tās bīskaps ir Jānis Bulis. Tajā atrodas 112 katoļu baznīcas, no tām 35 ir koka baznīcas.6
Lasot, ievērojamā latviešu arhitekta un arhitektūras vēsturnieka, zinātnieka, pedagoga, vecākās latviešu studentu korporācijas „Selonija” filistra, Artura Krūmiņa (1879- 1969) grāmatu „Latgales koka baznīcas” var uzzināt, ka īsi pirms Pirmā pasaules kara (1914- 1918 ) Romas katoļu draudzēm Latgalē pēc 1912. gadā apkopotajiem datiem, bijušas 66 draudzes baznīcas, 11 filiālbaznīcas un 48 kapelas (neliela sakrāla būve, savienota ar baznīcu vai klosteri, arī baznīcas sānu daļa, piebūve).7 Tātad kopskaitā 77 katoļu baznīcas, kuras pēc materiāla varēja iedalīt divās dažāda lieluma grupās, jo 49 bijušas mūra un 28 koka baznīcas.8
Zinātniski pētnieciskā darba (turpmāk ZPD) „Augustovas Romas katoļu baznīca (1826- 2009)”izstrādes aktualitāte ir tā, ka Augustovas Romas katoļu baznīca ir vietējas nozīmes koka arhitektūras piemineklis, kuram 2007.gadā jau apritēja 180 gadi, kopš tiek minēts vēstures avotos.
Ziņas par Augustovas baznīcas izveidošanos un tās darbību līdz šim nav pilnībā apzinātas, apkopotas un izpētītas, jāpapildina materiāls par priesteriem, kas tur kalpojuši. Tāpēc ir svarīgi apkopot pieejamos materiālus par šo koka baznīcu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm par vienu no skaistākajiem Lazdukalna pagasta kultūras mantojumiem.
Zinātniski pētnieciskā darba objekts- Augustovas Romas katoļu baznīca – savdabīgs koka arhitektūras piemineklis Latgalē.
Pieminekļi var būt dažādi, gan speciāli darbi, kas veltīti konkrētu cilvēku vai notikumu atcerei, gan arī jebkura celtne, kam sabiedrība piešķir vērtību atbilstoši pastāvošajiem kvalitātes kritērijiem. Katram piemineklim ir savas stāsts. Tas gatavs stāstīt ikvienam, kas vēlas klausīties un ieklausīties, jo arī dievnams, kura gadi skaitāmi jau divos gadsimtos, spēj pastāstīt daudz.
Zinātniski pētnieciskā darba priekšmets- Augustovas Romas katoļu baznīca laika periodā no 1826.- 2009. gadam.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis- Augustovas baznīcas- viena no sava pagasta vēstures būtiskākajiem identitātes nesējām - izzināšana un izpēte.
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi:
1) Augustovas Romas katoļu baznīcas vēstures, draudzes, piederošo īpašumu un māksliniecisko vērtību izpēte un apkopošana,
2) Augustovas Romas katoļu baznīcas kalpojošo priesteru darbība.
…
