2009. gada pavasarī, 4. martā apritēja 183 gadi kopš dzimis vīrs, kurš bruģēja latviešu valodai ceļu uz Eiropas zinātni. Vīrs, par kuru Antons Birkerts teicis: „Tas – Bīlenšteins kā vēsturnieks un ģeniāla galva”. Pats, būdams vācu izcelsmes, bija liels latviešu valodas, folkloras, Latvijas vēstures un etnogrāfijas pētnieks, viens no izcilākajiem 19. gadsimta latviešu kultūras izvērtētājiem un saglabātājiem. [ Kļaviņa 2001, 201 ]. Caur Augusta Bīlenšteina darbiem ir iespēja iepazīties ar latviešu tautas pagātnes liecībām no mazāk ierasta skatpunkta, apzināt un novērtēt Augusta Bīlenšteina devumu latviešu kultūrvēstures pētniecībā un latviešu nacionālās kultūras attīstībā. Bīlenšteins ir bijis tas cilvēks, kas čakli un sekmīgi strādājis latviešu valodas un senatnes pētīšanā.
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins ir dzimis skolotāja un mācītāja palīga Gotfrīda Bīlenšteina ģimenē 1826. gada 4. martā Jelgavā. Pēc tautības ir bijis vācietis. Viņš ir uzaudzis Jaunauces mācītājmuižā. Bērnību un jaunību pavadīja Jaunaucē. Ieguva ļoti labu humanitāru izglītību. Vispirms no mātes un tēva – Jaunauces un Ķērkliņu latviešu draudzes mācītāja. Izglītotais tēvs jau agri iepazīstina savu dēlu ar senlaiku vēsturi un teikām, bet māte ( vāciete ) krāja savam dēlam latviešu tautas dziesmas un sūtīja tās pat uz ārzemēm, kad jaunais Bīlenšteins mācās Šulpfortā. [ Bīlenšteins 2001, 273 ]. 11 gadu vecumā zēns jau lasīja Homēra „Odiseju” oriģinālvalodā. No 1840. – 1845. gadam viņš ir mācījies Šulpfortas ģimnāzijā Halles apgabalā Vācijā. No 1846. – 1850. gadam ir studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē un ieguvis teoloģijas doktora grādu, kā arī kļuvis par Tērbatas Universitātes goda doktoru. Tūdaļ pēc studiju beigšanas 1850. gadā Augustam Bīlenšteinam gada laikā bija jāsagatavojas, lai tēva vietā stātos latviešu mācītāja amatā Jaunaucē. Jau tajā laikā viņam īpaši rūpēja latviešu valodas prasme, lai gan pats valodu labi nav pratis. Viņš bija pārliecināts, ka, strādājot par mācītāju, latviešu valoda viņam grūtības nesagādās. Viņš ar optimisma pilnu sparu ķērās pie sava amata pienākumu pildīšanas. Jaunais mācītājs savai draudzei nodibināja latviešu grāmatu bibliotēku, lai veicinātu garīgo dzīvi. Jaunaucē Augusts Bīlenšteins nostrādāja 15 gadus, un šeit tapa arī viņa vieni no pirmajiem filoloģiskajiem darbiem. Pēc mācītāja darba Jaunaucē viņš kļuva par vācu draudzes mācītāju Dobeles evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tur viņš strādāja no 1867. – 1905. gadam, tas ir, trīsdesmit astoņus sava mūža gadus. [ Kļaviņa 2001, 202 – 203 ].
…
