Kursa darba mērķis ir izvēlēties piemērotākus augu aizsardzības līdzekļus, lai tās pec iespējas nepiesārņotu apkārtējo vīdi un no tās neciestu kultūrauga ražas kvalitāte un daudzums.
Kursa darba uzdevumi ir izpētīt sava kultūrauga audzēšanas īpatnības un prasības, izvēloties noteiktu agrotehniku un ievērojot pareizu augseku, aprakstīt kultūrauga ekonomiski nozīmīgākos kaitēkļus, slimības un nezāles, kā arī izvēlēties piemērotākus augu aizsardzības līdzekļus.
Kursa darbā tiks aprakstīta sīpolu audzēšanas tehnoloģija no sēklas. Kursa darbā tiks aprēķīnāts bruto segums izvēlētam kultūraugam, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus un izvēlēto agrotehniku.
Apraksts. Sīpolu muša ir līdzīga istabas mušai. Tā ir 7-8 mm gara, dzeltenīgi pelēka ar tumšākām svītrām uz krūtīm un vēdera. Viduskrūts un vēderiņa tergālajā daļā ir tumšāka josla. Kājas un taustekļi melni. (Priedītis, 1996)
Ola iegareni ovāla, 1-1.1 mm gara, tās viens gals sašaurināts, bet otra- noapaļots. Olas struktūra rievota. Starp rievām ir viena vairāk izteikta garenrieva. (Priedītis, 1996)
Kāpurs cilindrisks, uz priekšgalu sašaurināts, līdz 10 mm garš, balts, bez kājām. Ķermeņa priekšājā, t.i., sašaurinātajā galā ir 2 kāšveida sklerotizēti žokļi. (Priedītis, 1996)
Pupārijs iegarens, muciņveida, 5.5-7.0 mm garš, sākumā dzeltenbrūns, vēlāk kļūst sarkanbrūns. (Priedītis, 1996)
Izplatība. Sastopama Eiropā, Sibīrijā, Tālajos Austrumos un Ziemeļamerikā. Nodara postu pat aiz Ziemeļu polārā loka. (Priedītis, 1996)
Saimnieciskā nozīme. Sīpolu muša Latvijā ir bieži sastopama un nereti nodara lielus kaitējumus, it sevišķi sīpoliem. Reizēm tā kopā ar sīpolu ziedmušu gandrīz pilnīgi iznīcina sīpolu ražu. Sevišķi bieži tas notiek nelielos dārziņos. Bojā sīpolus, ķiplokus, puravus, hiacintes, narcises, tulpes un skalbes. (Priedītis, 1996)
Kāpuri iegraužas sīpolos un izēd parenhīmas audus.…