Žāvēšanas temperatūras. Par augstu temperatūru žāvēšanu ir uz skatāma žāvēšana, kad žāvēšanas aģenta temperatūra ir vienāda vai lielāka par 1000C. Dažādos literatūras avotos par augstu temperatūru žāvēšanu tiek uzskatīta jau tad, kad žāvēšanas temperatūra sasniedz 900C. Praktiski augstu temperatūru žāvēšana sākas pie ūdens vārīšanās temperatūras.
Žāvēšanas aģenti. Žāvēšanas tehnikā ar pārkarsētu tvaiku saprot tvaiku ar temperatūru virs 1000C pie normāla barometriskā tas ir atmosfēras spiediena.
Pārkarsētu tvaiku iegūst iztvaicējot mitrumu no žāvējamā materiāla ar tālāku pārkarsēšanu līdz temperatūrai pāri par 1000 C. Pārkarsēšana notiek tvaikam plūstot gar kaloriferiem. Lai pārkarsēšana līdz vajadzīgajai temperatūrai risinātos netraucēti kaloriferu temperatūra nedrīkst būt zemāka par 140 - 1600 C. Piesātināts tvaiks nelīdzinās nepiesātinātajam tvaikam tīri vizuāli. Piesātināts tvaiks ir bezkrāsains – caurspīdīgs un nevis balts kā tas ir nepiesātināta tvaika gadījumā.
Augstu temperatūru žāvēšanas priekšrocības. Salīdzinot koksnes žāvēšanu karstā mitrā gaisā pie temperatūras nedaudz zem1000C var konstatēt šādas sakarības;
1.augstā pārkarsētā tvaika temperatūrā 1100 – 1300C, ja tvaiks cirkulē ar lielu ātrumu caur zāģmateriālu krautni, žāvēšana norisinās aptuveni 3 reizes ātrāk. Tas nozīmē, ka žāvētavā ar pārkarsētu tvaiku var izžāvēt 3 reizes vairāk zāģmateriālu pie vienādiem žāvētavas izmēriem, salīdzinot ar žāvētavām, kur par žāvēšanas aģentu izmanto karstu mitru gaisu ar temperatūru zem 1000C.
2.prakse un pētījumi rāda, ka priedes un egles koksnes tehnoloģiskās īpašības, žāvējot to pārkarsēta tvaika vidē pie temperatūras 1100 – 1200C, nepamazinās salīdzinot ar koksni, kas žāvēta mitrā karstā gaisā pie temperatūras 800 – 900C. Teiktais attiecas uz tādiem rādītājiem kā plaisāšana, samešanās, gatavu priekšmetu formas mainīgums. …
