Augstākās un citas mācību iestādes kā nekomerciālas organizācijas Latvijā (reģionā, pilsētā): sociāli ekonomiskā loma sabiedrībā, darbības pamatvirzieni
UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojumā “Izglītība divdesmit pirmajā gadsimtā” atzīmēts, ka viens no svarīgākajiem izglītības uzdevumiem ir dot iespēju attīstīt visiem cilvēkiem neatkarīgu, kritisku domāšanu un savu spriedumu veidošanu, kas ļautu viņiem pašiem orientēties mūsdienu mainīgajā pasaulē, risināt savas problēmas, patstāvīgi pieņemot lēmumus un uzņemoties atbildību par tiem. (1)
Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam minēts, ka izglītība ir svarīga ikvienam cilvēkam, ģimenei, sabiedrībai un valstij kopumā. Tā ir ceļš uz cilvēka individuālās dzīves kvalitāti, zināšanu sabiedrības veidošanu un valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ieguldījumi izglītībā un mūžizglītībā ir būtisks priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai un valsts konkurētspējas veicināšanai, ka arī augstāka labklājības līmeņa sasniegšanai. .gadsimtā izglītība ir visa mūža garumā, un tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa – apzināta izvēle un gandarījums; zināt un prast vairāk, ātrāk, precīzāk; mācīties un studēt ar sapratni un patiku, mācīties citam no cita neatkarīgi no sociālā, ekonomiskā vai veselības stāvokļa; mācīties individuālām prasībām piemērotā vidē, izmantojot modernus mācību līdzekļus. (3)
Izglītības politika ir visaptveroša un cieši saistīta ar citām nozarēm, īpaši ar Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Labklājības ministrijas kompetencē esošajām politikām. Izglītības sistēmai mūsdienu sabiedrībā visu laiku ir jāatrod līdzsvars starp zināšanu un praktisko iemaņu apguves autonomiju, to atbilstību sistēmas iekšējām likumsakarībām un darba tirgus izvirzītajām prasībām.
Latvijas Izglītības likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli.
Izglītības institūtu var skatīt kā vienu no svarīgākajiem indivīda socializācijas un integrācijas īstenotājiem, kurš sniedz cilvēka dzīvei nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Izglītības sistēmas izziņa aptver plašu šī sociālā institūta funkcionēšanas problēmu loku, kas pamatojas izglītības statusa apzināšanā sabiedrības vērtību hierarhijā. Izglītības statuss galvenokārt ir atkarīgs no zināšanu lomas profesionālās karjeras veidošanā, īstenojot augšupejošo sociālo mobilitāti valdošajā ekonomiskajā sistēmā.
