Apstāklis, ka šai deklarācijai jau ir pievienojušās 47 valstis viennozīmīgi pierāda to, ka izglītība ir uzskatāma par starptautisko publisko tiesību vistiešāko objektu. Eiropas universitātes līdz ar Boloņas deklarāciju ir pieņēmušas izaicinājumu un uzņēmušās galveno lomu Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanā, balstoties arī uz fundamentālajiem principiem, kas noteikti 1988. gada Lielajā Universitāšu Hartā. Šim faktam ir milzīga nozīme, ņemot vērā, ka universitāšu neatkarība un autonomija nodrošina augstākās izglītības un zinātnes sistēmu nepārtrauktu piemērošanos mainīgajām vajadzībām, sabiedrības prasībām un jaunākajiem zinātnes sasniegumiem. Boloņas process jeb Boloņas deklarācija iezīme tādus būtiskus faktorus kā augstāko izglītības iestāžu autonomija, iedalījums akadēmiskajā un profesionālajā izglītībā, bakalaura un maģistra studiju ieviešana augstākajā izglītībā, studiju perioda pielīdzināšana u.c. Aplūkojot šo jautājumu Latvijas kontekstā nākas secināt, ka jau 1995. gadā Latvija pauda gatavību kļūt par daļu no starptautiski atzītas augstākās izglītības. Tādā veidā Latvijas valsts bija gatava tam, ka gan Latvijas diplomi tiek atzīti starptautiski, gan citu valstu studējošajiem ir iespējas turpināt studijas savā specialitātē mūsu valstī. Nozīmīgs fakts, kas atviegloja Latvijas ceļu dalībai Boloņas procesā bija tas, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā jau bija realizēta bakalaura un maģistra studiju struktūra. Kā jau minēts, Boloņas process nevis aizsāka augstākās izglītības reformas Latvijā, bet gan drīzāk ievirzīja tās Eiropas reformu procesa kopējā gultnē. …