Augstākās izglītības reforma Latvijā

Pavisam nesen Latviju pāršalca ziņa, ka iespējams tiks veikta augstākās izglītības reforma. Sakarā ar nepietiekamo budžetu augstākajai izglītībai tagad tas it kā būšot optimālākais variants un ka šī reforma pulcēs vienkopus labākos pasniedzējus no Latvijas. Vēl viens no argumentiem kāpēc šī reforma it kā būšot efektīva ir tas, ka nepārklāsies mācību programmas valsts universitātēs, piemēram, nebūs tā, ka vairākas universitātes (Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) piedāvā vienādas mācību programmas, piemēram, socioloģiju).
Diena, kad tika diskutēts par šo reformu augstākajā izglītībā bija 2009. gada 21. oktobris, Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Pavisam tika paspriesti pieci scenāriji, kā varētu veikt un attīstīt šo reformu.
Pirmais scenārijs. „Vienas daudzapmetņu universitātes izveide, uz esošo valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu bāzes izveidojot vienu jaunu zinātniskajā darbībā saskaņotu universitāti., kas īsteno studijas programmas un veic pētījumus gan Rīgā, gan reģionos.”1
Otrais scenārijs. „Latvijas augstākās izglītības sistēmas publisko sektoru veido sešas esošās universitātes – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Daugavpils universitāte (DU), Liepājas universitāte (LiepU), kā arī trīs mākslas augstskolas (Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA)) un pastāvošie valsts zinātniskie institūti, kas ir atvasinātas publiskas personas statusā.”…