Augstākās izglītības pieejamības tiesiskais regulējums Latvijā

NOBEIGUMS
Darba autora secinājumi:
Latvijas augstākās izglītības sistēma tās attīstības mērķtiecības trūkuma rezultātā pietiekami neatbilst valsts un starptautiskās sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām un tendencēm.
Joprojām ir pārāk daudz spējīgu indivīdu, kuri neiesaistās augstākās izglītības iegūšanā vai nu sociālu, kultūras vai ekonomisku iemeslu dēļ, vai arī nepietiekamu atbalsta un virzības sistēmu dēļ.
Augstākā izglītība gan ārzemēs, gan Latvijā stabili ir saistīta ar zemāku bezdarba risku un lielākiem ieņēmumiem. Tātad cilvēks ar augstāko izglītību ir ekonomiski izdevīgs sabiedrībai – darba devējs par tādu ir gatavs maksāt vairāk, pagarinās viņa darba mūžs.
Studējošo skaits samazinās, kas nozīmē, ka ir jākoncentrē augstākajai izglītībai pieejamie resursi. Nepietiekama finansējumu problēma attiecas arī uz potenciālajiem studentiem, kas augstāko izglītību neiegūst līdzekļu trūkuma dēļ.
Augstākās izglītības mērķi un uzdevumi sabiedrībā ir plaši un daudzveidīgi, savukārt pašlaik spēkā esošā likumdošana Latvijā tikpat kā nemaz nediferencē augstskolas atbilstoši atšķirīgiem uzdevumiem.
Augstākās izglītības problēmas Latvijā: neatbilstoša vajadzībām nozaru struktūra; vājas augstākā līmeņa studijas; nepietiekams finansējums; pārāk plašs un nestrukturēts augstākās izglītības ieguves tīkls; nepietiekama starptautiskā konkurētspēja; neefektīva pārvaldība.
Darba autora priekšlikumi:
Visos līmeņos mudināt uz sadarbību izglītības sniedzējus, tostarp tos, kuri ir iesaistīti neformālās un ikdienējās mācīšanās jomās, un citas atbilstīgas ieinteresētās personas, lai apzinātu konkrētas grupas, kuras augstākajā izglītībā varētu būt maz pārstāvētas, kā arī lai visos izglītības sektoros palielinātu maz pārstāvētu grupu iesaistīšanos mācībspēku rindās.
…