Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Latvijā tiesu ir tiesīga spriest tikai tiesa.[1] Tas nozīmē, ka ir izslēgta iespēja tiesu spriest citām valsts institūcijām vai sabiedriskām organizācijām un nav pieļaujama linču tiesa.[2,87] Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesās, kuras sadalītas trīs līmeņos, kuri LR ir kopš 1995. gada – pirmais līmenis ir 35 rajonu (pilsētu) tiesas, otrais –sešas apgabaltiesas un trešais – Augstākā tiesa.[1] Pastāvošā trīspakāpju tiesu sistēma nodrošina pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzēšanu un lietas atkārtotu izskatīšanu apelācijas un kasācijas instancēs. [3]
Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir valsts institūcija un neatkarīgas tiesu sistēmas sastāvdaļa. Tā izveidota ar mērķi realizēt tiesu varu Latvijas Republikā un sekmēt tiesiskās kārtības nostiprināšanu.
Augstākās tiesas darbības pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums "Par tiesu varu" un attiecīgie procesuālie likumi. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likuma „Par tiesu varu” 6. nodaļa "Augstākā tiesa".
Administratīvi Augstākā tiesa nav saistīta ar rajona (pilsētu) vai apgabaltiesām. Tas nozīmē, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tiesneši nevar kontrolēt vai dot norādījumus zemākstāvošu tiesu tiesnešiem par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskiem jautājumiem. Saikne starp visu līmeņu tiesām izpaužas tikai funkcionāli jeb procesuāli, pieņemot un izskatot pārsūdzētās vai noprotestētās lietas no zemākas instances tiesām. …