Skandināvijas universitātes ir (ar atsevišķiem izņēmumiem) valsts iestādes.
Dažādās Skandināvijas valstīs jēdzienam ‘universitāte’ piemīt atšķirīgas izpratnes. Zviedrijā(sk. 1.1-1. Zviedrija attēlu), piemēram, augstākā izglītība sevī iekļauj plašu virzienu spektru, sākot ar medicīnu un beidzot ar mākslām – mūziku, teātri, glezniecību.
1.1‑1. Zviedrija
Savukārt Dānijai piemīt šaurāka interpretācija, tā, piemēram, vairākas pedagogu un medmāsu apmācības programmas nepieder pie universitāšu sistēmas. Islande, Norvēģija un Somija savā pieejā atrodas kaut kur pa vidu šīm galējām situācijām. Šajās valstīs parlaments ir tā institūcija, kas dibina universitātes un tās arī pārvalda. Vairākums augstākās izglītības mācību iestāžu atrodas izglītības ministriju pakļautībā. Kvalitatīva izstrāde augstākās izglītības un pētniecības jomā atrodas reģiona dienaskārtībā. Visās Skandināvijas valstīs eksistē nacionālās kvalitātes uzturēšanas aģentūras, kuri novērtē mācību iestāžu darbību un palīdz uzturēt kvalitāti.
Skandināvijas universitātes parasti dalās fakultātēs, nodaļās un pakalpojumu dienestos, tādos kā universitātes bibliotēkas, datorcentri, administratīvie utt. Fakultāšu un nodaļu klasifikācija kopumā atbilst starptautiskajai tradīcijai. Pētnieciskā darbība un aspirantūra gandrīz vienmēr sadalās pa fakultātēm saskaņā ar tradicionālajiem principiem, tajā pašā laikā apmācība pirmajos kursos var tikt saskaldīta apmācības
programmās, kā arī neatkarīgās apmācības kursos[1]. …