Lai zinātu par ko runājam mums jādod vārda „izglītība” definīciju:
Izglītība — sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums.
Kad ir zinams kas vispār ir izglītība, tad arī butu laiks dod definīciju, kas ir „augstākā izglītība”:
Augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
Augstskolas ir akadēmiskas vai profesionālas, kā arī akadēmiskas un profesionālas augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurās studējošajiem līdz ar mācībām un studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi. Augstākās izglītības iegūšanai augstskolās studijas tiek plānotas ne mazāk kā četrus gadus ilgai studiju programmai.
Augstskolas saistībā ar zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu īsteno studiju programmas. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.
Kad ir zināms kas ir augstskolas, tad varam par to parunāt sīkāk, pieversīsimies tam, no kā sastvav augstskolas un protams uzzināsim augstskolu uzdevumus, iedalījumus un daudz ko citu.
Augstskolu iedalījums ir šāds:
Universitātes- (Latvijā tie ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte) tajās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti galvenajās zinātņu nozarēs; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; pastāv vairākas habilitācijas padomes un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi un nosaukumi; galvenajās zinātņu nozarēs universitātes izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības institūtus (centrus, observatorijas u.c.), kuri veic starptautiski atzīstama līmeņa zinātniskus pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs.
…