2. Augšņu veidošanās procesi Latvijā.
Augsnes izveidošanās un attīstība. Augsnes zinātnieks V. Viljams uzskata, ka augsnes veidošanās sākusies ar to, ka uz iežu irdnes parādījušās baktērijas, kas spējīgas saistīt gaisa slāpekli. To darbības rezultātā augsnes cilmiezis pamazām kļūst bagātīgāks ar slāpekli. Tajā sāk attīstīties arī citi pieticīgākie zemākie augi, piemēram, ķērpji, aļģes, sēnes u.c. Tiem atmirstot un to atliekām sadaloties, augu barības vielas daudzums cilmiežu virskārtā pamazām palielinās. Tikai tad, kad pirmatnējā augsnē ir uzkrājies pietiekams augu barības ielu daudzums, tajā var sākt attīstīties arī augstākie augi. Ar šo brīdi augsnes veidošanās gaita paātrinās.
Augu atliekām mineralizējoties, izveidojas dažādi minerāli savienojumi, kas satur slāpekli un citus augu barības elementus augiem izmantojamā veidā. No šiem augu barības elementiem daļa tiek ieskalota atpakaļ dziļākajos cilmieža slāņos, daļu izmanto nākošā augu paaudze jaunu organisko vielu veidošanai, bet daļa nostiprinās (saistās) cilmieža virskārtā. Nākošā augu paaudze ar savām saknēm atkal pārnes zināmu daudzumu barības vielu no dziļākajiem cilmieža slāņiem uz augšējiem un turpina augu minerālo barības vielu uzkrāšanu (koncentrēšanu)augsnes virskārtā...
Veidošanās procesi:
1. Izskalošanās procesā – notiek ūdenī izšķīdušās vielas no augsnes virsējiem horizontiem ieskalojas dziļākajos slāņos, arī grunts ūdeņos.
2. Apmālošanās – neatārdīto māla daļiņu ieskalošanās dziļāk augsnē, kur var veidoties blīvs ūdenī necaurlaidīgs slānis.
3. Podzolēšanās – augsnē notiekošs ķīmisks process, kurā piedalās skābi organiski savienojumi, kas šķīdina pat minerālus. (skuju koku mežos)
4. Glejošanās – bioķīmisks process, kas notiek bez 02, vidē veido augsnes slāni zilganā krāsā anaerobās baktērijas veido šo procesu.
5. Velenošanās – notiek zālājos. Veidojas velēna.
6. Pārpurvošanās - notiek augsnēs, kurās atrodas patstāvīga, pārmērīga mitruma apstākļos.
…
