1.1. Organisko mēslu un minerālmēslu lietošana lauka dārzeņiem
Pie lauka dārzeņiem ir pieskaitāmi tādi augi kā kartupeļi, galda bietes, kāposti, burkāni, ziedkāposti, kāļi, kabači, ķirbji u.c.
Pašlaik mēslošanas līdzekļu izvēle ir pietiekama un plaša, taču to lietošanas laiks un arī attiecīgā mēslojuma izvēle ir ļoti būtiska. Svarīgs ir mitruma nodrošinājums – lai dārzeņi barības elementus uzņemtu laikā un vienmērīgi, vajadzīgs optimāls mitruma režīms, ko mūsu apstākļos var panākt tikai ar laistīšanu. Sabalansētas slāpekļa devas, kalcija un kālija mēslojums veģetācijas periodā, arī dārzeņiem nobriestot, fosfors sakņu sistēmas izveidošanai, mikroelementi sekmēs optimālu dārzeņu ķīmisko sastāvu uzglabāšanai. Iestrādājot minerālmēslus pavasarī, pēc augsnes izlīdzināšanas, pamatmēslojumā bez fosfora un kālija iestrādā arī 2/3 no slāpekļa paredzētās normas, 1/3 atstājot papildmēslojumam. Salīdzinoši ekonomiski izdevīgi pavasarī pilnu mēslojuma normu iestrādāt lokāli reizē ar sēju. Pielietojot šo metodi minerālmēsli nedrīkst atrasties blakus sēklām. Tiem jāatrodas 4 – 8 cm atstatu no sēklu rindas un jāiestrādā 3 – 6 cm dziļāk par sēklu.
Slāpekļa pieejamība augiem no augsnes ir ļoti mainīga un to ietekmē agrometeoroloģiskie apstākļi. Augiem izmantojamo slāpekļa daudzumu no augsnes var prognozēt atkarībā no trūdvielu satura augsnē, viens procents trūda spēj atbrīvot 30 mg slāpekļa uz kg augsnes.
Slāpeklis ir nozīmīgs elements augu masas veidošanā. Tas pagarina lapu mūža ilgumu un sekmē hlorofila darbības intensitāti. Slāpekļa pārbagātība vai vienpusība izmaina ražas kvalitāti, tas krasi palielina lapu īpatsvaru ražā, slāpekļvielu saturu saknēs. Galda biešu un kāpostu sējumu mēslošanai labāk izmantot minerālmēslus, kas ir vieglāk šķīstoši un izmantojas veģetācijas perioda pirmajā pusē.
Fosfors ietilpst aminoskābju un olbaltumvielu sastāvā, tam ļoti liela nozīme cukura sintēzē. Trūkstot fosforam tiek kavēta augu augšana un attīstība, ātri noveco lapas, kas ievērojami ietekmē sakņu ražību. Bet arī fosfora pārbagātība negatīvi ietekmē ražas kvalitāti, augu augšanu un attīstību.
Kālijs pastiprina augu sala un aukstuma izturību. Kālija trūkums augiem sevišķi izteikts vieglāka tipa augsnēs.
Magnijs ietilpst hlorofila sastāvā un piedalās fotosintēzē. Tam trūkstot biešu apakšējās lapas dzeltē, čokurojas un ātri atmirst. Magnija iztrūkumu var mazināt, augsnē izstrādājot magniju saturošu kaļķa materiālu.
Nātrijs iedarbojas uz augiem līdzīgi kā kālijs.
…