Augsnes erozija ir zemes auglīgās virskārtas iznīcināšanās, kas ir radusies cilvēka ietekmes uz dabu rezultātā. Augsnes eroziju var nosaukt arī par pārtuksnešošanos. Augsnes erozijas cēloņi ir mežu izciršana, augu dzīvās zemsegas iznīcināšana, nepareiza augsnes apstrādes metožu lietošana zemkopībā, kas izpaužas galvenokārt vieglas struktūras augšņu uzaršanā lielā platībā, plaša monokultūru ieviešana, kā arī liela lopu skaita ganīšana relatīvi mazā platībā. Erozija ir atkarīga no augsnes slāņa biezuma, veģetācijas, nogāzes slīpuma, nokrišņu daudzuma un nokrišņu veida. Stiprs lietus augsni izskalo vairāk nekā vājš.
Latvija pat ir pievienojusies ANO konvencijai „Par cīņu pret pārtuksnešošanos”. Cīņu pret pārtuksnešošanos oficiāli sāka 1994.gada 17. jūnijā.
Augsnes erozijai ir divi bīstamākie pavedi. Vēja erozija ir raksturīga sausām augsnēm ar lielu smilšu vai putekļu daļu saturu un ko var sekmēt izcērtot mežus un uzarot lielas neapmežotas platības. Augsni var aizpūs arī no vietām, kas ir pārlieku stipri noganīta, lopi ar nagiem saplēš velēnu, izmainās augsnes struktūra, sakarā ar tās sablīvējumu samazinās mitrums. Ūdens erozija galvenokārt parādās nogāzēs, it īpaši tur, kur tīrumu aršana veikta nevis šķērsām nogāzei, bet gan augšup vai lejup pa nogāzi. Līdz ar to rodas vagas, pa kurām plūst gan lietus, gan kušanas ūdeņi.…