Mans kursa darbs būs veidots uz modeļsaimniecības bāzes, kura nodarbosies ar dārzeņu audzēšanu, specializāciju uz salātiem Modeļsaimniecības kopējā platība ir aptuveni 10ha, bet ir arī siltumnīcas, kura atrodas Liepājas rajona, Priekules pagasta Kalneniekos.
Kursa darba mērķis ir apgūt zemnieku saimniecības laukkopības tehnoloģiju, augseku projektēšanas un nezāļu apkarošanas pamatprincipus. Mūsdienās zemnieku saimniecības ir sākušas domāt par augseku nepieciešamību un pamazām tās realizē dzīvē, bet lielākoties tās ir tikai ar 2 vai 3 lauku rotāciju, kas ir nepietiekoši augsekai, lai samazinātu slimību un nezāļu izplatīšanos.
Kursa darba uzdevums ir sastādīt šai modeļsaimniecībai saimniekošanas projektu, sastādīt augseku, ieplānot augsnes apstrādes un nezāļu apkarošanas pasākumus, kā arī veikt detalizētu izmaksu analīzi.
Šīs lietas ir ļoti aktuālas un ļoti nepieciešamas, lai saimniekotu videi draudzīgi, saudzējot dabu un domātu par to, kā atgriezt zemei atpakaļ no viņas paņemtos barības elementus. Katrai reāli saimniekojošai zemnieku saimniecībai būtu nepieciešams sastādīt šādu augsekas plānu un paplašināt savu audzējamo kultūraugu klāstu, neaprobežojoties tikai ar 2 kultūraugu audzēšanu.
Augseku vēsture ir meklējama jau pirms kristus dzimšanas. Vairāk par augsekām sāka domāt 18.gs., kad secināja, ka augi izdala vielas, kas traucē augšanu un attīstību, un samazina ražu ne tikai citiem kultūraugiem, bet arī pašiem, ja ilgstoši tos audzē vienā un tajā pašā vietā[1].
Plašāki pētījumi ir aizsākušies ar 19.gs.vidu Anglijā. Latvijā augseku vēsture nav ar tik lielu vēsturi. Pirmajās grāmatās par laukkopību bija publicētas tikai atziņas par laukkopību, kas bija 17. un 18.gs. 19.gs. beigās izdotajās grāmatās jau tika ieteikts sekot ārzemju pieredzei un pāriet no 3 lauku augsekas un vairāku lauku augseku[1].
Pēc otrā pasaules kara Latvijā savu zinātnisko darbību laukkopībā aizsāka J. Rubenis, kurš veica daudz pētījumus un izmēģinājumus. Pēcāk tika sniegts plašs kultūraugu priekšaugu un starpkultūru kultūraugu nozīme augsekā dažādās augsnēs. Līdz mūsdienām jau ir uzkrāta liela pieredze laukkopībā[1].
Pēc definīcijas par augseku sauc zinātniski pamatotu kultūraugu un tīrās papuves izvietojuma secību noteiktā teritorijā un laika periodā[2]. Līdzīgas definīcijas ir atrodamas arī citās grāmatās par laukkopību.
Augsekas esamība parāda saimniecības racionālu saimniekošanu un augstu zemkopības kultūru. Taču ne visās saimniecībās ievēro 5 lauku augseku, lielākoties tiek izmantota 3 lauku augseka.…
