IEVADS
Apskatot šī brīža augseku situāciju Latvijā var secināt, ka augsekas, tiek ieviestas ļoti reti, tas ir tāpēc, ka saimniecības ir ieinteresētas gūt peļņu nevis audzēt kūltūraugu, kas nenes peļņu. Diemžēl tas atstāj sekas un ir pastiprināti jākopj augsne , vairāk izplatās slimības jāmiglo jādod papildus mēslojums augsne paliek neauglīga noplicināta ilgi audzējot vienu kultūraugu vienā tīrumā gadu no gada. Nezāļu apkarošana Latvijā noris divos veidos ar herbicīdiem un agrotehniskiem pasākumiem. Mūsdienās zemnieku saimniecības ir sākušas domāt par augseku nepieciešamību un pamazām tās realizē dzīvē. Katrai reāli saimniekojošai zemnieku saimniecībai būtu nepieciešams sastādīt šādu augsekas plānu, kas palīdzētu pašai saimniecībai gūt labākas ražas un atstāt augsni labā stāvoklī.
Mans kursa darbs ir par augsekas plāna izveidi z/s „Zvirbuļi”, kas atrodas Dobeles rajona, Tērvetes novadā.
Kursa darba mērķis ir apgūt zemnieku saimniecības laukkopības tehnoloģiju, augseku projektēšanas un nezāļu apkarošanas pamatprincipus.
Kursa darba uzdevums ir sastādīt šai modeļsaimniecībai augseku plānu vadoties pēc saimniecības platības un nozares specializācijas, sastādīt augseku rotāciju, ieplānot augsnes apstrādes un nezāļu apkarošanas pasākumus.
1.LITERATŪRAS APSKATS
1.1 Augsekas vēsture
Augseku vēsture aizsākās sirmā senatnē. Apmēram 30 gadus pirms Kristus dzimšanas raksta par augseku, un vispirms par papuvju un tauriņziežu lielo nozīmi kultūraugu ražu palielināšanā. Heila grāmatā „Dārzeņu statistika”, kura izdota 1727. gadā, norādīts, ka daži augi augšanas laikā izdala vielas ar ietekmi uz citiem augiem. Mikērs 1832. gadā norāda uz augseku lielo nozīmi un uzskata, ka tās ir tikpat vecas kā pati lauksaimniecība. Anglijā 1845. gadā Dabenijs un 1844. gadā Leivs sniedz publikāciju sēriju par dažādu kultūraugu vietu augsekā, salīdzinot iegūtās ražas augumaiņā un bezmaiņas sējumos. Anglijas Norfolkas grāfistē Molkhams pirmo reizi ieviesa augseku: āboliņš – ziemas kvieši – turnepši – auzas vai mieži ar āboliņa pasēju, bet Dž. Loss un Hilberts 1843. gadā nodibināja visā pasaulē pazīstamo Rotamstedas izmēģinājumu saimniecību, kuras pētījumu rezultātos iegūtās atziņas izmantotas arī mūsdienu augsekā.
Latvijā augseku zinātnisko pamatu attīstībai nav tik ilgstoša laika gaita kā tas ir Rietumeiropas zemēs. 17. un 18. gadsimtā izdotajās pirmajās grāmatās par lauksaimniecības jautājumiem tiek izklāstīts praktiskās lauksaimniecības problēmas un tā laika atziņas laukkopībā.
Lai pētītu dažādu augseku specializācijas līmeņu ietekmi uz kultūraugu ražām un augsnes auglību, 1969. gadā Latvijas Valsts Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā Skrīveros iekārto augseku stacionāru, kur līdztekus kultūraugu īpatsvaram sējumu struktūrā tiek pētīta arī mēslojuma nozīme augsekā.
Kopumā jāsecina, ka augseku jautājumu izpētes rezultātā uzkrāts plašs izziņas materiāls. Tomēr neskatoties uz to, ka ļoti daudzo pētījumu rezultāti apstiprina klasisko augseku vidi saudzējošo nozīmi, to realizēšanas gaitā iespējamo produktivitātes palielināšanos, praksē klasiskās augsekas ir visai maz izpētītas.[ Lapiņš D., Lejiņa B. 1997]
…
