Literatūrā tiek minēts, ka alus ir trešais populārākais dzēriens pasaulē aiz ūdens un tējas, apsteidzot pat tādus dzērienus kā kafija un piens. Daudz ir alus piekritēju, bet tikpat daudz ir to cilvēku, kas uzskata ,ka šis dzēriens tikai kaitē mūsu veselībai. Kaut arī alus brūvēšanas pirmsākumi sniedzas gadu tūkstošiem tālā pagātnē, diskusijas par tā labvēlīgo vai postošo ietekmi uz cilvēka organismu ir tikai saasinājušās. Alus mīļotāji cenšas uzsvērt tā labākās īpašības no uzturvielu viedokļa, savukārt to pretinieki saskata tikai alkohola radītās problēmas, bet patiesība visdrīzāk slēpjas kaut kur pa vidu.
Sākotnēji alus dzeršanas tradīcija ir izplatījusies vienkāršās tautas vidū, nevis augstmaņu aprindās, šīs ieradums ir saglabājies arī līdz mūsdienām. Alus tiek uzskatīts par dzērienu, kas der lietošanai uzturā kā svētku reizēs tā arī ikdienā.
Tāpat kā vairums nozaru arī alus rūpniecība ir gadu tūkstošu laikā ļoti attīstījusies, ir dažādojies tā piedāvājums un tas pateicoties jaunām gatavošanas tehnoloģijām, izejvielu dažādībai, kā arī katra reģiona dažādajām gatavošanas tradīcijām. Pateicoties visiem iepriekšminētajiem aspektiem, šodien mēs varam runāt par dažādu alus iedalījumu. Viens no šādiem iedalījumiem ir pēc alus raudzēšanas paņēmiena. Tiek iedalīti apakšējās rūgšanas alus, savvaļas raudzēto raugu alus un augšējās rūgšanas alus. Apakšējās rūgšanas alum ir vislielākais piedāvājums Latvijā, bet par augšējās rūgšanas alu tiek runāts salīdzinoši maz, tādēļ arī šī darba mērķis ir raksturot divus augšējās rūgšanas alus-porteri un stoutu, un veikt šo alu vispārīgu salīdzinājumu ar pārējām alus šķirnēm.…
