Garīdzniecības galvenais audzināšanas mērķis bija sagatavot cilvēku aizkapa dzīvei, pievērst kristiecībai cilvēkus, kas to vēlējās, bet kam nebija zināšanu kristīgajā mācībā un vajadzīgās morālās stingrības.
Garīdzniecības skolu sistēmā bija trīs skolu tipi:
Katehetu jeb baznīcas skolas;
Klosteru skolas;
Katedrāļu skolas.
Katehetu skolās mācījās tie, kas vēlējas pieņemt kristietību. Skolās galvenokārt mācības risinājās baznīcas morāles jomā. Mācīja no galvas lūgšanas un baznīcas dziedāšanu. Izmantoja arī katehizācijas metodi.
(Žukovs. L. Pedagoģijas vēsture(Talmācība pedagoģijā)lpp.21)
Klosteru skolas
Klosteri bija vidusslaiku latīņu valodas centri, kuros tika uzglabātas antīkās pasaules izglitības un kultūras vērtības. Klosteru skolās izglītībatika ierobežota tikai ar pašu svarīgāko iemaņu apgūšanu. Mūku kustības sākums bija drīzāk haotisks un izglītībai naidīgs. Gregors I savos “Dialogos” norādīja , ka sv. Benedikts attālinājās no studijām , jo vēlējies palikt nezinīgs un nemācīts. Benedikts lasīšanu padarīja obligātu, bet ierobežoja to ar Bībeli un baznīcas tēvu rakstiem. Brāļiem vajadzēja ieklausīties visā tajā, kas tika lasīts viņiem priekšā. Benediktam šāds lasīšanas veids bija meditācijas paveids. Benedikta brāļi bija laji, nevis studējoši priesteri, kuriem bija jādzīvo no roku darba, un par grāmatu pārrakstīšanu nebija ne runas. 8.-12. gs. Klostera izglītojošā loma nav jāsaista ar dibinātāja vārdu, un tas nebūt neattiecās uz visiem klosteriem. Apstākļi izmainījās tikai līdz ar Kāraļa Lielā reformām, tam klosteru saistība ar kultūru bija tikai sporādiska. Mērķis vākt grāmatas un tās pārrakstīt, saistīt Bībeli un pagāniskos rakstniekus, tos saturiski izklāsīt utt. Nostiprinājās ilgu gadsimtu laikā. Kasiodors, Beda un Alkvins paradīja ordeni par izglītības intitūciju.…