Ievads
Mēs dzīvojam ātri mainīgā laikmetā. Nemitīgas pārmaiņas skar praktiski visas cilvēka dzīves un darbības nozares. Palielinoties informācijas apjomam, pieaug arī izglītības loma, prasības tās kvalitātei. Dinamiskie attīstības procesi ietekmē nepārtrauktas izglītības, profesionālās pilnveides un sociālās mobilitātes vajadzību. Līdz ar to mainās arī izglītības prasības. Tradicionālās prasības izglītībai, kas galvenokārt balstās uz zināšanām, vairs nav piemērotas. Nevar iedot noteiktu zināšanu “bagāžu”, no kuras smelties visu mūžu. Tagad katram cilvēkam ir jārada iespējas mācīties mūža garumā, ne tikai, lai paplašinātu savas zināšanas, prasmes un attieksmes, bet arī, lai piemērotos mainīgajai, sarežģītai un savstarpēji atkarīgai pasaulei. Skolā sniegtā attieksme pret zināšanām dos tālāku ievirzi tam, vai cilvēks spēs un vēlēsies turpināt mācīties visa mūža garumā. Ir būtiski izglītību tvert plašākā skatījumā gan attiecībā uz izglītības saturu, gan uz mācīšanas metodēm. Pedagogs ir tas cilvēks, kuram ir jāpalīdz, attīstība jāvirza ar savu personības spēku, priekšzīmi un saprotošu attieksmi, jāizprot katra skolēna mācīšanās motivācijas iekšējie individuālie nosacījumi. Izglītības procesa kvalitāte ir atkarīga ne tikai no izglītības iestādes, izglītības sistēmas, bet lielākoties no pedagogu darbības.
Izglītības iestādē īstenotā Izglītības programma un audzināšanas darbības prioritātes
…