Bērnu audzināšana ir prasa daudzpusīgu pieeju, tāpēc skolas un vecāku sadarbība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem jaunā cilvēka personības veidošanās procesa veiksmīgai attīstībai. Šī sadarbība pedagoģiskās domas attīstības visdažādākajos periodos vienmēr ir tikusi aktualizēta, un katrā konkretā sabiedrības attīstības posmā tai izvirzīts kāds konkrēts mērķis.Tādejādi priekšplānā nonāk kāda specifiska iezīme, t.i., vecākā paaudze, kura skolo bērnus, ir augusi un savas personības veidojusi citās sociālekonomiskas un politiskās attiecībās, kuras lielā mērā bija tipiskas primitīvās sabiedrības apstākļiem. Valsts nodrošināja vienotu izglītības sistēmu visiem bērniem, kur skola kļuva par daļēju ģimenes funkciju īstenotāju. Šī skolas pieredze ir pazīstama vecākiem, taču mūsdienu skola veic tikai savas izglītojošās funkcijas, liekot ģimenei apzināties savu atbildību un audzināšanasfunkciju nozīmību.
Ģimene mūsdienu sabiedrībā atkal kļūst par nozīmīgāko instanci bērna un jaunieša dzīvē, tādēļ skolas un ģimenes sadarbības jomaā īpaši svarīgu vietu ieņem ģimenes izglītošanas un tās pedagoģiskās potenciāla palielināšanas darbs, lai vecāki spētu veiksmīgi risināt ģimenes pedagoģiskos uzdevumus.
Skolas un ģimenes sadarbībā galvenais mērķis ir pēc iespējas vispusīgāk palīdzēt topošajam cilvēkam veidoties par sevi apzinošos personību, radīt apstākļus viņa attīstībai. Centrā ir jaunais cilvēks, kas lielā mērā pats nosakašīs sadarbības konkrētos apstākļus un aktualizē tas saturu. Līdz ar to skolas un ģimenes sadarbībā galvenais ir atcerēties, ka sadarbībai ir vienojošs raksturs, tās īstenošanas rezultāta nedrīstetu pieļaut bērna vai jaunieša pretnostatīšanu kādai no sadarbības pusēm. Skolas un ģimenes sadarbības ietvaros nozīmīgu vietu ieņem arī skolēnu pašu sociālā darbība dažādās skolēnu pašpārvaldesun bernu, jauniešu organizāzijās. Tādejādi rodas prasība sadarbības procesā respektēt ne tikai pieaugušo izvirzītos sadarbības mērķus, bet arī pašu audzēkņu un viņu organizāciju akcentētos uzdevumus.
Ģimenei mūsdienu sabiedrībā tieši ietekmē konkrēti sociālekonomiskie apstākļi un vecāku sociālais prestižs, līdz er to skolas un ģimenes sadarbībā ir svarīgi ievērot ne vien konkrētās ģimenes sociālo statusu, bet arī to sociālo vidi, ar kuru šī ģimene sevi identificē un kura veido zināmu sociālo fonu ap to. Nenoliedzami būtiska ir noteiktas kvalitātes ekonomiskā vide, tacu vēl svarīgāka šķiet tieši morālā vide ap ģimeni un skolu.
Mūsdienu sociālie procesi un sabiedrības attīstība aizvien nozīmīgāku lomu piešķir konstruktīvai sadarbībai, kas ir:
1.sapratnes veidotāja starp sadarbības subjektiem;
2.informācijas apmaiņas nodrošinātāja;
3.jaunu zināšanu sniedzēja katram sadarbības partnerim, tā veicinot:
prasmi diskutēt;
prasmi novērtēt;
prasmi secināt.…