Mūsdienu jaunatne aug un attīstās straujāk nekā iepriekšējās paaudzes. Tā sasniedz arī augstāku attīstības līmeni un dzīvo aizvien sarežģītākos apstākļos. Sarežģītāka arī tās audzināšana. Nepietiek tikai ar paaudžu gaitā pārmantotajām atzinām un tradīcijām. Katram kulturālam cilvēkam kaut aptuveni ir jāzina un jāizprot tās likumsakarības, ko pētī un skaidro pedagoģijas zinātne.
Pedagoģija ir zinātne par topošās paaudzes un pieaugušo cilvēku audzināšanu ar mērķtiecīgi, speciāli organizētas sistēmas palīdzību. Pedagoģija balstās uz izglītību, bez kuras neviens cilvēks nevar pilnveidot savu dzīvi. Izglītību var iegūt dažādā ceļā un dažādiem līdzekļiem Galvenais iegūšanas ceļš ir mācības- pedagoģiski mērķtiecīgi organizēts darba process, kurā skolēni tiek apbruņoti ar zināšanām, prasmēm un iemaņām, kas nodrošina izglītības iegūšanai un audzināšanai vajadzīgo līmeni. Audzināšana ir dziļi saistīta ar pedagoģiju, tā ir viena no tās nozarēm. Plašākā nozīmē ar audzināšanu saprot jaunās paaudzes gatavošanu dzīvei sava laika un tuvākās nākotnes apstākļos. [10;2] Audzināšana ir sena sabiedriska parādība. Tā ir nepieciešams sabiedrības pastāvēšanas un attīstības nosacījums. Katrai jaunajai paaudzei ir jāiegūst zināšanas par apkārtējo pasauli, ir jāiemācās izmantot, saglabāt un pilnveidot iepriekšējo paaudžu izveidoto materiālo un garīgo kultūru, tikumus un tradīcijas.
Tādējādi starp pedagoģijas zinātnes pamatjēdzieniem- audzināšanu, izglītību un mācībām pastāv nesaraujama sakarība.
Pedagoģijas zinātnē ir pietiekoši daudz problēmu, kas jāapskata un jārisina. Piemēram: audzināšanas mērķa problēma, mācību un audzināšanas metožu problēmas, mācību līdzekļu trūkums skolās un citas. …