Grieķu audzināšana saistīta ar visu pasaules izpratni. Īpaša vieta te bija indivīda attīstībai. Katra brīva cilvēka dzīve bija cieši saistīta ar sabiedrībā pastāvošiem likumiem. Par indivīda dzīves augstāko jēgu uzskatīja kalpošanu savai valstij, bet valst pienākums bija rūpēties par savu pilsoņu audzināšanu un aizsardzību. Katrai sabiedrībai tās attīstības konkrētajā periodā bija savs audzināšanas ideāls.
Audzināšanas ideāls Spartā. Sparta atradās Peloponēsas pussalas dienvidrietumos. Pilsētvalstiņā (polisā) bija apmēram 10 tūkstoši brīvu cilvēku (vergturu) un 250 tūkstoši pakļauto (vergu). Tas zināmā mērā noteica brīvo cilvēku iesaistīšanu valstī pastāvošās kārtības stiprināšanā. Likurgs izstrādāja likumus. Tajos atspoguļojās Spartas audzināša- nas sistēma. Vecākiem bija jārūpējas par jaunās paaudzes mācībām un audzināšanu.
Audzināšanas mērķis bija izturīgs, drosmīgs un arī nežēlīgs karavīrs. To noteica patstāvīgie kari un arī attiecības starp vergturiem un vergiem valstī.
Jaunajā paaudzē centās ieaudzināt vīrišķību un pilnīgu pakļaušanos likumam, lai veidotos ideāls, drosmīgs karavīrs un pilsoņa pienākumiem uzticīgs cilvēks.
Spartā pievērsa uzmanību arī meiteņu audzināšanai. Viņām ieaudzināja vēlmi piedalīties dzīves norisēs. Spartā mātes pašas rūpējās par savu bērnu fizisko un morālo audzināšanu. Ar to viņas bija slavenas visā Grieķijā. Tomēr, pastāvot tēva kultam, tēvs atņēma dzīvību bērnam, ja fiziski bērns nevarēja būt noderīgs valstij. Brīvajām sievietēm kara gados vajadzēja pārvaldīt lielo vergu skaitu. Tāpēc meitenes arī nodarbojušās ar vingrošanu, fizisko norūdīšanos.…
