Ir sācies 21.gadsimts. Kāda ir pašreizējā pasaule un cilvēki uz šīs planētas? Vispārēja pasaules finanšu krīze jau ir sākusies. Izplatās perversijas, graujošas atkarības un antihumāns dzīvesveids, palielinās garīgu un fizisku kroplību daudzums. Norisinās cietsirdīga lielvaru cīņa par dabas bagātībām un tās tiek neapdomīgi izšķērdētas. Strauji tiek iznīcināta mūsu planēta, krasās klimata izmaiņas noved pie lauksaimniecībā izmantojamo zemju samazināšanas, pasaules mēroga pārtikas un ūdens trūkuma un dažādām dabas katastrofām. Neskaitāmie zinātnes atklājumi (ķīmijas, bioloģijas, kodolfizikas u.c. nozarēs) galvenokārt ir ierocis pasaulē vadošo rokās cīņai par varu, šajos karos iesaistot lielāko daļu cilvēces. Tehniskie sasniegumi aizstāj cilvēka augstvērtīgās dabas dotās spējas un ir kļuvuši par cilvēku degradācijas iemeslu...
Pārmaiņu laiks, kas ir bijis Latvijā pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā, spēcīgi ietekmējis sabiedrību un, protams, arī ģimeni. Lielāka sociālā spriedze, konkurence darba tirgū, vairāku vērtību (garīgums, reliģija, ētika, morāle, attiecības) nozīmes izmaiņas noteikti atstājušas iespaidu uz bērnu, kas aug ģimenē, kur vecāki ir audzināti pilnīgi citādi. (To gan varētu teikt jebkura paaudze - “Kad mēs augām...”) .
Galvenais, ar ko, manuprāt, atšķiras audzināšana mūsdienu ģimenēs, ir lielāka brīvības un patstāvības iespēju došana pusaudžiem, vai arī - grūtības izšķirties starp stingru kontroli un pilnīgu visatļautību. Bieži vien šajā “pareizo” audzināšanas formu meklēšanā tiek piemirsts pats galvenais – tas, cik liela nozīme ir vecāku labvēlīgai attieksmei pret bērnu, vecāku spējai redzēt ne tikai pusaudža uzvedību, bet arī saprast, kas ir aiz tās - kur ir maska un kur ir patiesais Es.
Arī esot pieaugušam, cilvēka labklājība ir ārkārtīgi lielā mērā atkarīga no viņa attiecībām ar citiem cilvēkiem – piemēram, parasti karjera ir veiksmīgāka tam, kuram ir labāk attīstītas komunikācijas prasmes. Tuvu attiecību veidošana un saglabāšana, atbalsta sniegšana un saņemšana, sadarbošanās, produktīva konfliktu risināšana arī nosaka cilvēka spēju veiksmīgi un laimīgi dzīvot. Pamats šo prasmju attīstīšanai ir attiecības ar vecākiem un starp vecākiem. Bērnam ir svarīgi just piederību pie savas ģimenes, citādi viņš jūtas nedrošs, izolēts un meklē kādu citu grupu, kas viņam var nodrošināt piederības izjūtu, un galu galā viņš kļūst no tās atkarīgs un, iespējams, nonāk vienaudžu nelabvēlīgā ietekmē.
…
