Mūsdienu Latvijā profesionālajā izglītībā notiek būtiskas izmaiņas. Ir radusies nepieciešamība pēc tāda mācību procesa, kas ne tikai nodrošina kvalitatīvus profesionālos pamatus, bet ietver sevī arī personības attīstību. Tas nozīmē, ka mācību procesa efektivitāte un mērķtiecīga virzība kļūst par aktuālu pedagoģisko problēmu. Audzēknis un pedagogs ir mācību procesa sadarbības dalībnieki, notiek audzēkņa kā personības attīstība un pedagoga pilnveidošanās, mijiedarbības procesā veidojas un attīstās profesionālās vērtības.
Veidojot profesionālās izglītības programmas, noteicošais faktors ir to atbilstība izstrādātajiem profesiju standartiem. Profesionālā izglītība ir kombinēta tipa izglītība, kurā ietilpst teorijas un prakses daļas. Taču ne mazāk svarīgi ir mācību laikā attīstīt un pilnveidot tās personības īpašības, kas veicinātu sevis izzināšanas procesu, jauno speciālistu profesionālās karjeras izaugsmes iespējas un konkurētspēju darba tirgū.
Kā viena no šādām personības īpašībām ir pašnovērtējums. Pašnovērtējuma prasmju veidošanās ir mūsdienu mācību satura komponente. Cilvēkam visos vecuma posmos, bet jo īpaši jauniešu vecumposmā, ir iekšēja vajadzībā novērtēt sava darba rezultātus. Prasme noteikt savus mērķus, tas ir atrast pašam sevi un savu vietu dzīvē ir svarīgs jauniešu personības attīstības pakāpes rādītājs. Savu zināšanu, prasmju un attieksmju izvērtēšana palīdz rast atbildes uz tādiem nozīmīgiem jautājumiem, kā: “Kas man šķiet svarīgs?”, “ Ko es esmu sasniedzis?”, “ Ko es gribētu sasniegt?’’.
Arodskolu jaunieši nereti pārdzīvo iekšējus konfliktus, izjūt diskomfortu, bieži vien neizprot sevi, nespēj novērtēt savas spējas, rakstura īpašības un līdz ar to veidojas sarežģītas attiecības ar vecākiem, kursa biedriem un skolotājiem. Audzēkņu pašnovērtējums ir svarīga informācija pedagogiem, jo atspoguļo attieksmi pret izvēlēto profesiju, mācību procesu, apkārtējiem cilvēkiem un arī pret sevi pašu.
Skolotājs kā mērķtiecīgs audzināšanas procesa vadītājs ir atbildīgs par adekvāta pašnovērtējuma veidošanu audzēkņos, jo vecuma posmā 15-18 gadi pašnovērtējums ir vēl veidošanās stadijā un to ir iespējams mainīt. Viens no galvenajiem procesiem jauniešu vecumā ir pašapziņas attīstība- jaunieši tiecas apzināties savu unikalitāti, savdabību, neatkārtojamību. Ļoti svarīgi šajā procesā ir saglabāt un pilnveidot personisko identitāti, nesaplūst ar masu, un pašapziņa, savas vērtības izjūta, pašcieņa ir tie personības attīstības faktori, kas ļauj apzināties sevi un savu vietu sabiedrībā.
Pašnovērtējums ir tas faktors , balstoties uz kuru veidojas attieksme pret sevi, sabiedrību, darbu.
Mana darba mērķis ir noskaidrot iespējas pašnovērtējuma apzinātai organizēšanai un attīstīšanai mācību procesā profesionālajās mācību iestādēs un kā savas darbības pašanalīze, kas ir organiski iekļauta vērtēšanas sistēmā, orientē skolēnus uz augstākiem sasniegumiem un rosina viņus veikt savu aktivitāšu pašnovērtēšanu.
Galvenie darba uzdevumi :
-iepazīties ar pedagoģisko un psiholoģisko literatūru par pašnovērtējuma tēmu;
-savākt, apkopot un analizēt datus par pētījuma tēmu.
Darbā analizētie dati gūti strādājot par arodpedagogu Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolā un attiecas uz izglītības programmas” Ēdināšanas serviss- specialitāte pavārs” 1.kursa audzēkņiem. Konkrēti, izpētes objekts bija 29. un 30. grupas audzēkņi. Darba izstrādei nepieciešamie dati gūti veicot ikdienas stundā paveiktā darba izvērtēšanu, aptaujājot un anketējot audzēkņus, veicot mācību stundas norises pašanalīzi, individuālajās pārrunās ar audzēkņiem, salīdzinot prognozētos sasniegumus ar sasniegtajiem, novērojot audzēkņu individuālos panākumus mācību darbā un audzēkņus anketējot par mācību procesa rezultātiem mācību gada garumā, izmantojot empīriskās metodes, analizējot audzēkņu patstāvīgos darbus..
Jāuzsver, ka par pedagogu strādāju tikai pirmo gadu (līdz tam strādāju par ēdināšanas uzņēmuma vadītāju), tāpēc pašnovērtējuma izmaiņas varu aplūkot tikai viena mācību gada ietvaros. Protams, pārdomām bagātākus datus varētu gūt analizējot audzēkņu pašnovērtējuma attīstību visa mācību procesa laikā, tomēr arī šis iegūtais informatīvais materiāls man likās samērā interesants un noderīgs Esmu pārliecināta, ka vērtēšanas sistēmu varētu pilnveidot, iekļaujot tajā informāciju, kas gūta no audzēkņiem aptaujas vai anketēšanas rezultātā un, apkopojot noteiktā laika posmā uzkrāto faktu materiālu, veidot sasniegumu portfeli jeb “porfolio”, kas parādītu katra audzēkņa progresu mācību laikā. Šīs metodes pielietošana dotu iespējas:
audzēkņiem piedalīties mācību procesa vadīšanā,
noteikt audzēkņu sasniegumu līmeni,
vērtēt audzēkņu spējas spriest ,analizēt un pieņemt lēmumus
redzēt audzēkņa centienus izglītības mērķa sasniegšanā.…
