Auditors (no latīņu valodas – auditor – „klausītājs”) ir augsti kvalificēts neatkarīga speciālists uzskaites jomā, kurš iesniedz ziņojumu akcionāriem par finanšu pārskatu ticamību un objektivitāti.
Juridisko terminu vārdnīcā par auditoru teikts, ka viņš ir kvalificēts revidents, kurš pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību un atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
Auditoru profesijai jau ir vairāki simti gadi. Jau starp senajiem ēģiptiešiem un romiešiem bija cilvēki, kuru pienākumos ietilpa nodokļu savācēja darbības pārbaude. Viduslaiku Lielbritānijā feodāļi nolīga neatkarīgu revidentu (auditoru), lai pārliecinātos, ka nodevas, ko viņi saņem no zemniekiem, precīzi atspoguļo zemnieku ienākumus no viņu sētām. Kaut arī mūsdienās situācija ir mainījusies un norādītās funkcijas lielākoties atbilst nodokļu inspektora uzdevumiem, pati neatkarīgas kontroles ideja, bez šaubām, ir mūsdienīga.