Pirms audita veikšanas ir jānoskaidro;
vai organizācijas bilance patiesi un godīgi atspoguļojusi uzņēmuma stāvokli, vai peļņas un zaudējumu aprēķins patiesi un godīgi atspoguļo perioda rezultātus;
Vai organizācijas grāmatveži apstiprina veiktos iegrāmatojumus un tiek veikta atbilstoša un regulāra grāmatvedības uzskaite;
Vai organizācijas uzskaite atbilst attiecīgajiem grāmatvedības standartiem, noteikumiem un likumdošanai.
Pirmais posms satur auditora darba apjoma un vēriena noteikšanu. Audita apjomu nosaka likumdošana un to sīkā papildina un izsaka vispārpieņemtie grāmatvedības standarti. Auditors parasti sagatavo audita plānojuma izklāstu un šī izklāsta mērķis ir uzskaitīt galvenos aspektus, kuriem auditori pievērš uzmanību, kā arī norādīt uz īpašiem jautājumiem vai grūtībām, kas interesē konkrēto audita klientu.
Otrais posms ir process, kurā jāiegūst nepieciešamā informācija par dokumentu plūsmu un finansu sistēmu, veicot pārrunas ar iesaistītajām nodaļām ( realizācijas sagādes finansu, kase, grāmatvedība u.c. ).
Trešā posma mērķis ir sagatavot informāciju, lai varētu veikt finansu sistēmas novērtēšanu. Šajā posmā būtu iekļaujamas pārrunu piezīmes, iekšējās kontroles aptauju lapas, norādes par pastāvošajām uzskaitēs grāmatām, dokumentu plūsmas shēmas.
Ceturtais posms apstiprina, ka aprakstā fiksētā finansu sistēma atbilst faktiskajai darbībai. Ikgadējā pārskata ietvaros tiek veikti papildus testi, lai apstiprinātu sistēmas darbību.
Piektajā posmā pārbauda sistēmu uzticamību un formulē pamatojumu to pielietojumam praksē.
Sestā posma laikā tiek sagatavoti starpposma novērtējuma rezultāti. Kad paveikts sistēmas novērtējums un atbilstības pārbaude, organizācijai parasti tiek nosūtīta vēstule, kurā ir norādītas nepilnības un iespējamie uzlabojumi.…
