Referātā „Auces, Cēsu, Kuldīgas pilsētu ģerboņi” apskatīta šo pilsētu ģerboņu izveides vēsture un šo pilsētu dibināšanas vēsture, kas veicina labāku izpratni par ģerboņa vēsturisko attīstību, izmaiņām.
Referāta sākumā apskatīta ģerboņu izmantošana no likuma viedokļa, balstoties uz internetā pieejamo saiti www.likumi.lv, kurā ir gūstama tā pati informācijas, kas ‘Zinātniskajā Vēstnesī”.
Darbs sadalīts nodaļās un nelielās apakšnodaļās. Darba nobeigumā ir pievienots pielikums, kurā apskatāmi Auces (1.att.), Cēsu (2.att.) un Kuldīgas pilsētu ģerboņi un ēkas, kuru fasādēs tie ir apskatāmi: Cēsu Vecais rātsnams un tā fasādē (5., 6.att.) un Kuldīgas nodegusī slimnīcā( 8.att.)
Darba materiālu vākšanā netika atrasta informācija vai Krievu impērijas laikā Cēsu un Kuldīgas ģērboņos ir notikušas, kādas izmaiņas. Par Auci šai kontekstā nevar runāt, jo tā tiek dibināta tikai pēc 1. Pasaules kara, Latvijas brīvvalsts laikā 1924. gada 1. septembrī un ģerbonis šai pilsētai piešķirts 1925. gadā.
Cēsis un Kuldīga ir senas, Vidzemes un Kurzemes pilsētas. Vēstures notikumu gaitā šo pilsētas ģerboņus izmaiņas skārušas ir trīs reizes. Sākotnēji esot apaļā formā un izmantojot uz zīmogiem, bet šobrīd tiem ir spāņu vairoga ģerboņu formā, kā citiem Latvijas ģerboņiem.
Cēsis mūsdienās daudzi uzskata par Vidzemes galvaspilsētu, bet viedokļi šai jautājumā dalās. Gadsimtu gaitā ģerboņa tematika ir saglabājusies nemainīga, tikai pilnveidota. Tāpat ir arī ar Kuldīgas ģerboni.
Cēsu pilsētas ģerbonis ir attēlots arī pilsētas karogā, kurā izmantotas Latvijas karoga krāsas, uzskatot, ka Cēsis ir Latvijas nacionālā karoga dzimteni. Sarkanbaltsarkanais karogs pirmo reizi pieminēts Latvijas Atskaņu hronikā saistībā ar krustnešu cīņām 1279. gadā, kur rakstīts, ka karogu nesa karotāji no Cēsīm. Hronists to nosauca par latviešu karogu.
Cēsis un Kuldīgu jāmin, kā Hanzas savienības pilsētas.…
