Šī zinātniski pētnieciskā darba nosaukums ir „Atziņu bagātība un biežāk sastopamie motīvi haiku dzejā”. Darba autore Margarita Isajeva. Darba vadītāja Ilga Kroiča, Viļānu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja.
Darbā ir analizētas haiku izteiktās atziņas, tēli un motīvi, raksturots haiku žanra vēsturiskais posms, trīsrindes uzbūve un savākta informācija par izcilākajiem haiku autoriem.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir iepazīties ar haiku dzeju un izprast tās būtību, iegūstot priekšstatu par galveno ietekmes avotu-dzenbudismu, novērtēt atziņu bagātību un to saistību ar dabu.
Darba uzdevumi:
iepazīties ar haiku žanru, apkopojot informāciju, kas ir ar to saistīta,
novērtēt dabas nozīmi haiku žanrā,
iepazīties ar haiku dzejas motīviem,
iepazīties ar dažādiem japāņu kultūras simboliem, kuri palīdz izprast haiku saturu.
Iepazīstoties ar teorētisko materiālu un pētot dažus haiku krājumus („Jāņtārpiņa gaisma”, „108 koka kreļļu posmi”,”Zāles ēna, spāres ēna”), tika secināts, ka haiku žanrs izveidojās no rengas, bet tā saknes meklējamas vēl tālākā pagātnē – japāņu tautasdziesmās minjo. No 16. līdz 19. gadsimtam ilga haiku klasiskais periods, bet no 19. gadsimta līdz mūsdienām ilgst haiku jaunais periods. Viens no galvenajiem haiku satura ietekmes avotiem ir dzenbudisms. Galvenie motīvi haiku žanrā ir vientulība un daba. Haiku dzejā tiek paustas daudzas svarīgas atziņas, kuras lasītājam būtu jāņem vērā.
Pētnieciskajā daļā analizēti haiku no haiku krājumiem „Jāņtārpiņa gaisma”, „Zāles ēna, spāres ēna”, „Ar haiku dzejnieku kopā”.
Katram cilvēkam ir sava gaume. Tas ievērojami ietekmē mūsu apkārtējo vidi. Vienam patīk viss eiropeiskais, bet citam austrumnieciskais. Daudzus cilvēkus pie svešas kultūras piesaista ne vien tas, ko var redzēt un sataustīt, bet arī uzskati un mācības.
Lai arī cik mēs būtu pārliecināti par to, ka latviešu kultūra pilnīgi atšķiras no japāņu kultūras, īstenībā tā tas nav. Daudziem japāņu uzskati, tradīcijas šķiet neizprotamas. Vērojot kādu japāņu rituālu vai arī mākslas filmu, mums tas neliekas interesanti, jo ir grūti uztvert galveno domu-pārāk daudz klusuma un maz runas. Bet mēs maldāmies - iepazīstoties ar haiku žanru, iedziļinoties tajā, kļūst saprotams daudz kas ne vien japāņu dzejā, bet arī sadzīves īpatnībās. Patiesībā cilvēku domāšanas veids un uzskati ir līdzīgi, neatkarīgi no dzīvesvietas, kultūras un reliģijas.
Japāņu kultūrā mani piesaistīja haiku dzeja. Šajā aizraujošajā un interesantajā kultūrā ir daudz ievērības cienīgu darbu, tradīciju, tomēr šīs īsās trīsrindes ar dziļu domu mani ieinteresēja visvairāk. Mums būtu grūti ievietot kādu atziņu trīsrindē – parasti šīs atziņas tiek izteiktas prozā.
Meklējot informāciju, uzzināju, ka haiku dzeju latviešu valodā tulko tikai G.Eglīte. Arī internetā ir atrodami G. Eglītes materiāli. Latviešu valodā haiku rakstījis V. Jansons.…
