Atziņas, kas iegūtas, apgūstot sociālo psiholoģiju

Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem, kā zinātne psiholoģija izveidojās tikai XIX gadsimta vidū. Uz Č. Darvina (Darwin) un H. Spensera (Spenser) idejām balstās visa šodienas sociālā psiholoģija. Bet par nozīmīgu punktu tās rašanās procesā tiek uzskatīta Vilhelma Vunta. (Wundt) (1832-1920), 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija. [1.]. Viena no psiholoģijas nozarēm, ir sociālā psiholoģija. Tā pēta indivīda un sociālās vides savstarpējo ietekmi un kā pētījumu metodes izmanto eksperimentus, novērošanu un kolerācijas analīzi. Kā ikviena zinātne apskata kādu konkrētu problēmu, arī sociālā psiholoģija pēta un meklē atbildes uz pamatjautājumu: kā indivīdu domas, jūtas un uzvedību ietekmē apkārtējie cilvēki. Lai gan amerikāņu un eiropiešu sociālajā psiholoģijā ir redzamas atšķirības, tās arī tagad ir aktuālas un atšķirīgas. Kā arī atsevišķu reģionu var izdalīt bijušo PSRS, kurā sociālās psiholoģijas kā zinātnes attīstība veidojās no 1956. gada, bet pētījumi tika izdarīti, balstoties uz „marksisma – ļeņinisma” idejām. Tā kā ilgu laiku Latvija bija PSRS sastāvā, tad šīs zinātnes pētījumi mūsu valstī ir salīdzinoši jauni – tikai no 70. gadu beigām.
Mācoties augstskolā sociālās psiholoģijas kursu un papildus lasot grāmatas, kas saistītas ar šo psiholoģijas pamatnozari, man, kā topošajam uzņēmuma vadītājam, ir radušās dažas atziņas, uz kurām balstoties, veiksmīgāk varēšu vadīt kolektīvu.…