Atvērtība - mazu valstu priekšrocība vai trūkums?

Mūsdienu pasaulē nevienā valstī, pat attīstītā, nav iespējams ražot visus iespējamos produkcijas veidus un vienlaicīgi bezgalīgi uzlabot ražošanas faktoru izlietojumu. Tādēļ valstu ekonomiskās politikas tiek realizētas tā, lai nodrošinātu valstij pēc iespējas brīvāku pieeju starptautiskiem ražošanas faktoriem un iespēju brīvai tirdzniecībai. Tiek uzskatīts, ka jo augstāka valsts attīstības pakāpe, jo dažādākas ir tās starptautisko attiecību saistību formas. Līdz ar to valsts līdzdalība starptautiskajos ekonomiskajos procesos var sekmēt tās attīstību.
Atvērta ekonomika tiek definēta kā ekonomika, kas piedalās starptautiskajā preču un pakalpojumu un investīciju apmaiņas procesā1. Tādējādi atvērtība ir gan piedalīšanos starptautiskajos tirdzniecības darījumos, gan kapitāla un citu ražošanas faktoru kustība starp valstīm.
Ekonomikas atvērtība tiek analizēta gan uz valsts valūtas kursa bāzes, cenu līmeņa, gan arī eksporta un importa struktūras bāzes. Tāpat ekonomisti saista valsts atvērtību ar valsts lielumu un valdības sektora īpatsvaru: pētījumi liecina, ka mazām atvērtām valstīm ir raksturīgs lielāks valdības sektora īpatsvars IKP (public sector). Tādējādi tiek uzskatīts, ka valsts lielums ir apgriezti proporcionāls attiecībā gan pret valdības lielumu, gan attiecībā uz tirdzniecības atvērtību (jo lielāka valsts, jo mazāks tirdzniecības īpatsvars ekonomikā).2…