Atvasinātie finanšu instrumenti Latvijā un to loma valūtas risku vadībā

SECINĀJUMI
1. Pārdodot vai pērkot atvasināto līgumu, līguma slēdzēji apmainās ne tikai ar aktīviem, bet arī ar riskiem, kas saistīti ar šo aktīvu vērtības maiņu.
2. Lai tirgus dalībnieki varētu lietot atvasināto līgumu tirgus instrumentus, jānoskaidro, kādiem mērķiem tie kalpos – vai darījumam būs tirdzniecības raksturs, vai darījums būs kā apdrošināšanās pret finanšu risku.
3. Atvasināto līgumu tirgus instrumentus var izmantot valūtas riska mazināšanai, bet ar noteikumu, ka cenas risks daļēji vai pilnīgi savstarpēji izlīdzinās.
4. Ja bankas, nosakot nākotnes līguma kursu, aprēķinos parasti izmanto starpbanku tirgū esošās likmes, tad attiecībā uz resursu tirgu var izveidoties liela starpība starp likmēm, kuras tiek piedāvātas klientiem, un likmēm, kuras tiek piedāvātas banku starpā.
5. Latvijas tirgū ļoti maz izmanto nākotnes darījumus, kas nozīmē, ka bankas un citi tirgus dalībnieki neizmanto nākotnes darījumu priekšrocības nākotnes naudas plūsmas kontrolei vai arī uzskata to par neefektīvu.
6. Viens no kavējošiem faktoriem, kas ietekmē atvasināto līgumu zemo apgrozījumu Latvijā ir banku klientu nepietiekamās zināšanas par nākotnes valūtas darījumu piedāvātajām priekšrocībām.
7. Finanšu instrumentu tirgus tiesiskā regulēšana ietver likumus, noteikumus, nolikumus u.c. normatīvus dokumentus, kuri tieši vai netieši var ietekmēt finanšu instrumentu tirgus dalībnieku rīcību.
8. Forward likviditāte pārverš to par atvasināto finanšu instrumentu, proti, ļauj gūt diferencētu peļņu, izmantojot to hedžēšanas un spekulācijas mērķiem.
9. Izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, jāvērš uzmanība ne tikai uz darījuma izdevīgumu, bet arī uz iespējamiem riskiem, kas saistīti ar darījumiem finanšu tirgū.
10. Lai veiktu valūtas operācijas, pirmkārt, ir jāizanalizē valūtas tirgus stāvoklis, dažādu valūtu kursu izmaiņu tendences un to cēloņus.

…