Mūzika pavada mūs ikdienā. Ir mūzika, kas patīk, kas nepatīk, tā izraisa emocijas.
„Mūzika ir dīvaina parādība”, raksta Henrihs Heine, „es pat teiktu, ka tas ir brīnums. Tādēļ, ka tā atrodas pusceļā starp garu un matēriju... Garam nepieciešama izpausme laikā, un matērijai, kam nav nepieciešama telpa... Mēs nezinām, kas īsti ir mūzika.”1. Mūzikas ietekmes rezultātā mainās noskaņojums. Ieklausoties sevī var izjust, kā dažādi mūzikas veidi ietekmē: vienu dziesmu gribas klausīties vēlreiz un vēlreiz, cita atstāj vienaldzīgu, cita sadusmo, viena mūzika nomierina, viena uzmundrina. Kāpēc tā? Es pati aktīvi nodarbojos ar mūziku, tādēļ man bija interese vairāk uzzināt par mūzikas ietekmi uz cilvēku.
„Mūzikas leksikonā” par mūziku rakstīts, ka tā „spēj atainot ļoti daudzveidīgu cilvēka jūtu gammu un iedarbojas vispirms uz cilvēka jūtu sfēru. Dažādi muzikālie tēli – prieks, skumjas, maigums, dusmas, svētku izjūta, sēru noskaņojums – mūzika skaidri uztverama ar dažādu asociāciju palīdzību. Cik daudzveidīga ir pati dzīve, tik dažādas ir mūzikas izteiksmes iespējas, arī mūzikas tēli, ar kusu palīdzību komponists atspoguļojis īstenības visdažādākos iespaidus”2.
„Piesakiet savu bērnu mūzikas stundām, un viņš iegūs labu smadzeņu anatomiju”, teicis neirologs H. Čugani3. Mūzikas ietekme uz cilvēku varbūt ļoti plaša. Ir radītas vairākas psiholoģijas un mūzikas nozares, lai no zinātniskā viedokļa izskaidrotu mūzikas iedarbību uz cilvēku, vienu no tām –attīstošo klavierspēli - pētīju tuvāk.
Attīstošā klavierspēle ir atklājusi milzīgas mūzikas potences svarīgu psihisko jaunveidojumu attīstīšanā. Mūsdienu zinātnieki atklājuši, ka ar attīstošās klavierspēles palīdzību iespējams apgūt psihiskās un psihofiziskās prasmes, kognitīvās operācijas (kognitīvs – saistīts ar saprāta noteiktu un pieredzē balstītu izziņu)4, intelektuālās spējas un dažādus sarežģītus prāta stāvokļus. Mūsdienu zinātne nākusi pie viennozīmīga secinājuma: lai arī kādas zināšanas apgūtu skolēns, bez viņa smadzeņu sakārtošanas, īpašu prasmju attīstīšanas lielas jēgas, vienalga, nebūs. Zināšanas bez spējām ir tik pat neauglīgas, ka spējas bez zināšanām. Speciālisti atzīst, ka skola ar pašreizējo mācību saturu un darba metodēm nav spējīga panākt skolēnu svarīgāko intelektuālo spēju attīstību.…
