4. SECINĀJUMI
• Apskatot pētījuma rezultātus var secināt, ka sabiedrības nostāja pret kukuļdošanu ir kļuvusi noraidošāka. No visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 22,2% pieļāva kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai, kas ir mazāk nekā visos iepriekšējos pētījumos kopš 2007.g. Pirmo reizi vairāk nekā divas trešdaļas aptaujas dalībnieki nepieļāva kukuļa došanas iespēju.
• Pēc dažādu respondentu sociāli demogrāfisko grupu aptaujas rezultātu apskatīšanas var redzēt, ka:
o neskatoties uz to, ka iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem visvairāk atbalsta kukuļa došanu, šī iedzīvotāju grupa visvairāk ziņotu par korupcijas gadījumiem, kas nozīmē to, ka iedzīvotāji dara tādas lietas, kuras paši vēlas no sabiedrības izstumt ārā,
o sievietes atšķirībā no vīriešiem ir korumpētākas, jo vairāk ir gatavas pašas dot kukuli un mazāk gatavs paziņot par korupcijas gadījumiem atklāti,
o augstāk izglītotas personas ir korumpētākas, jo vairāk ir gatavas dot kukuli un mazāk gatavas paziņot par korupcijas gadījumiem atklāti,
o iedzīvotāji ar augstu ienākumu līmeni vairāk atbalsta korupciju, jo daudz vairāk procentuāli ir gatavi dot kukuli un arī visvairāk ir gatavi slēpt no citiem, ja atklāj korupcijas gadījumu,
o Kurzemē un Zemgalē iedzīvotāji ir korumpētāki, jo ir daudz vairāk gatavi dot kukuli un ir vieni no reģioniem, kur par korupcijas gadījumu neziņotu.
…