Lai kāds gadsimts nebūtu, lai kādā pasaules vietā mēs arī neatrastos, pats galvenais uz mūsu planētas ir cilvēks, tā ir vismaz mūsu izpratnē.Bet tomēr, lai cik ļoti mēs sevi nevērtētu augstāk par pārējiem Zemes iemītniekiem, mēs vienalga esam un paliekam tie paši, pie dzīvnieku valsts piederošie, zīdītāji. Lai gan mēs noliedzam, ka mūsdienu urbanizētajā un datorizētajā pasaulē kaut kur mūsu vidē ir palikusi vieta dzīvnieciskajām īpašībām, tomēr tās ir saglabājušās. Neskatoties uz visu modernizāciju, mēs joprojām dzīvojam ,balstoties uz tiem pašiem principiem, uz kādiem balstījamies tūsktošiem gadu atpakaļ. Mēs kā bijām tā arī paliekam “bara dzīvnieki”, jo mums vienmēr un visur ir nepieciešams vadonis, ja vien mēs paši tādi neesam. Tas novērojams ir pilnīgi visās dzīves sfērās, īpaši mūsdienās, kad pasaulē valda lielākoties brīva tirgus ekonomika, tad uzņēmējdrbība ir kļuvusi ļoti populāra, līdz ar to ir jānodrošina visu menedzmenta funkciju izpilde. Tiesi vadīšana caurstrāvo visu menedžmenta sistēmu. Bet, ja ir vadīšana, loģiski jābūt arī vadītājam. Tomēr ne vienmēr izdodas būt labam vadītajam, jo lai tāds patiešām būtu ir nepieciešamas līdera dotības. Līdz ar to rodas jautājumi: kas ir vadītājs un vadīšana; ar ko vadītājs atšķiras no līdera un otrādi?
Vadīšana ir iedarbība uz darbineku darbību ar noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai īstenotu organizācijas mērķus, savukārt vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē darbinieku darbību, lai īstenotu organizācijas mērķus. Jebkurš menedžeris, kam ir pilnvaras vadīt saskaņā ar organizācijas sakārtojumu, var būt arī vadītajs. Ja tā būtu vienmēr, tad problēmas nerastos. Galvenais, lai sekmīgi vadītu, vadītājam jālieto vara. …
