3.SECINĀJUMI
Ne velti mūsdienu pasaulē tik daudz saskaramies ar reklāmu. To sastopam ik uz soļa, tomēr sajūta, ka daudz ko par reklāmas būtību un likumu nemaz nezinām. Pēc šī darba uzrakstīšanas manī rodas sajūta, ka Reklāmas likums Latvijas reklāmas tirgum ir kaut kas apslēpts un nezināms. Tieši tāpat ir ar Latvijas reklāmas profesionāļu ētikas kodeksu, kurš sevī ietver kaut kādu daļu no Reklāmas likuma un otrādāk. Patiesībā, Latvijā ir novērojama ļoti liela konkurence, jo esam maza valsts. Daudz novēroju to, ka daudziem produktiem ir atsevišķas reklāmas prasības, tomēr to, ko es ievēroju visbiežāk ir tas, ka Latvijā patīk nomelnot konkurentus savās reklāmās, kas ir aizliegts ar likumu. Ievēroju arī to, ka reklāmās tiek pieļautas būtiskas kļūdas pat runājot par svarīgiem produktiem un precēm, piemēram, jau tām pašām minētajām zālēm. Es uzskatu, ka tā ir ļoti bezatbildīga rīcība. Tomēr, sajūta, ka reklāmas likumu zina tikai retais, kurš reklāmas veido. Reklāmas likums ir jāzina, it īpaši ja ta ir tava darba sastāvdaļa. Ja cilvēks, kurš veido reklāmu, nezina Reklāmas liku, tad šis cilvēks nav cienīgs sevi dēvēt par reklāmas profesionāli, jo būtiski pārkāpj ētiskās, morālās, galvenais, tiesiskās normas. Referāta ievadā norādīju vairākas tēzes, kuras, rakstot darbu apstiprinājās. Sākšu ar to, ka pirmā tēze, kuru izvirzīju bija šāda: dažādās pasaules valstīs atsevišķus produktus ir aizliegts reklamēt, jo to nosaka likums. Tā patiešām arī ir. Pats galvenais, ka šī valsts ir arī Latvija. Likums, kas nosaka to, ka tabakas izstrādājumus ir aizliegts reklamēt, ir gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas definējamas kā ārzemes. Šeit automātiski apstiprinās manis nākamā izvirzītā tēze: Latvijas un Eiropas Savienības reklāmas likums aizliedz reklamēt tabakas izstrādājumus, tomēr vērojami gadījumi, kad šis likums netiek ievērots. To, ka šāds likums eksistē, būtu jāzina ikvienam, kas savā uzņēmējdarbībā piedāvā iegādāties tabakas izstrādājumus, vai pat veido reklāmu par tiem. …
