Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:599572
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.02.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Atribūcija    3
  Atribūcijas teorija    3
  Atribūcija skļūdas    4
  Kazuālās atribūcijas process    6
  Izmantotā literatūra    7
  Pielikums    7
Darba fragmentsAizvērt

Atribūcijas torija radītājs ir Frics Haiders (Heider, 1958). Viņš pētīja ikdienišķu cilvēku kā “naivo zinātnieku”, kurš mēģina saistīt novērojamo uzvedību ar neredzamajiem cēloņiem. Haiders pirmais iedalīja iespējamos uzvedības cēloņus personiskajos (iekšējos) un vides (ārējos). Pēc Haidera uzskatiem, novērotājam ir jāizlemj, vai konkrētā darbība ir saistīta ar pašu darbības veicēju, viņa spējām, pūlēm, nodomiem vai arī kaut ko ārpus šīs personas – uzdevuma sarežģītību, veiksmi u.tml.
1965.gadā Edvards Džounss un Keita Deivisa, tālāk sistematizējot F.Haidera priekšstatus, izstrādāja “dispozicionālo jeb atbilstošo secinājumu” teoriju. Saskaņā ar šo teoriju secinājumi par uzvedību un no tās izrietošajiem nolūkiem tiek izdarīti tā, lai tie atbilstu kādām noteiktām, stabilām darbojošās personas īpašībām.
Atrbūcijā tiek izdalīti divi posmi: nolūku piedēvēšana īpašību piedēvēšana. Lai piedēvētu cilvēkam nolūku, ir jāpieņem, ka šis cilvēks zina savas darbības iespējamās sekas un viņam ir iespēja veikt šo darbību.
Atbilstošo secinājumu izdarīšanu nosaka trīs faktori.
Pirmkārt, tā uzvedības sociālā vēlamība. Piedēvējot īpašības (dispozīcijas), tiek ņemts vērā, ko citi cilvēki darītu tajā pašā situācijā, t.i., sociāli vēlamā uzvedība.
Otrkārt, tās ir cilvēka izvēles iespējas. Ja novērotājam šķiet, ka cilvēks konkrētajā situācijā rīkojas pēc savas brīvības gribas, viņa uzvedība tiks skaidrota ar iekšējiem faktoriem.
Treškārt, tas ir novērojamās darbības iespaids uz pašu novērotāju. Ovērotājs ir vairāk gatavs skaidrot cilvēka rīcību ar viņa īpašībām, ja šī rīcība pozitīvā vai negatīva veidā skar pašu novērotāju.
Galvenā kognitīva kļūda izpaužas kā personisko faktoru pārvērtēšana un vides faktoru nenovērtēšana. Tā vēlāk ieguva apzīmējumu “galvenā atribūcijas kļūda” un kļuva par plašu pētījumu priekšmetu.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1212875
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties