Atomenerģētika

1939. gadā vācu zinātnieki Fricis Štrāsmais un Otto Hāns atklāja, ka var iegūt enerģiju, sašķeļot urāna atomus. Šo procesu, kuru sauca par kodolu dalīšanos, vēlāk pamatīgi izpētīja un attīstīja tālāk, lai ražotu elektrību un radītu atombumbas.
Atomi, kas veido visu pasaulē, ir milzīga apjoma enerģijas avots; šo enerģiju sauc par kodolenerģiju. Kodolenerģija rada saules dedzinošo siltumu un gaismu, nāvējošas kodollādiņu eksplozijas un milzum daudz elektrības atomelektrostacijās (AES). Kodolenerģijas pastāvēšanas pamatā ir tas, ka matērija un enerģija ir vies un tas pats, tikai dažādā formā, un viena forma var tikt pārvērsta otrā. Kodolreakcijās niecīgs matērijas daudzums pārvēršas milzīgā enerģijā.
Kodolenerģijas ieguves process pats par sevi ir videi visdraudzīgākais – ievērojot noteiktos drošības pasākumus, jo lielos apjomos netiek tērēti neatjaunojamie energoresursi.
AES celtniecība kādā valstī ir ļoti nopietns solis pretī augošai ekonomikai, bet arī varbūt solis pretī katastrofai.
Viens no galvenajiem jautājumiem sakarā ar AES celtniecību ir:
„Kur glabāt kodolatkritumus?”
Atomelektrostacijas (AES) celtniecība vairāk tomēr saistās ar diezgan lielu risku. …